Šeit nav runas par Nekustamo īpašumu asociāciju. Uzņēmēji, kas vēlas kaut kā ietekmēt publiskajā telpā notiekošo, ir ne tikai no nekustamo īpašumu nozares. Uzņēmēju spektrs, kas redz, ka notiekošais ir savdabīgs uzbrukums valsts ekonomiskajām interesēm, ir krietni plašāks. Sākot no tirdzniecības uzņēmumiem līdz pat baņķieriem.
Kāds ir jūsu mērķis?
Ir neiespējami noskatīties, kā kādu pozitīvu lietu, kas reāli strādā, viens politiskais spēks izvēlas par savu mērķi, lai to sagrautu. Gribam panākt, lai politiķi savās priekšvēlēšanu kampaņās izvēlētos tādus cīņas laukus, kas tieši neizraisa recesiju valstī. Politiķiem ir plašs izvēles iespēju loks, par ko cīnīties. ASV šobrīd cīņa notiek par izmaiņām veselības aprūpē, kas šīs valsts konkurētspēju globālajā mērogā nekādi nemazina. Latvijā diemžēl konkrēts politiskais spēks ir izvēlējies sasniegt ko tādu, kas būtiski samazina Latvijas konkurētspēju. Vairāk nekā 60 valstu tuvākos un tālākos kaimiņos izmanto migrācijas politikas ekonomisko aspektu kā svarīgu instrumentu, lai veicinātu valsts ekonomiku vai atgūtos no krīzes. Manuprāt, ir pilnīgi skaidrs, kas ir pamatā tam kopprodukta pieaugumam, kas ir šobrīd. Un tā nav ne ražošana, ne tranzīts. Tas ir iekšējā patēriņa pieaugums, ko dod ieguldījumi nekustamajā īpašumā. Eiropas Savienības nauda tuvākajos divos gados, kā mēs zinām, krietni ies mazumā. Šajā brīdī Latvijas Bankai vajadzētu celties kājās un saukt - mīlīši, neaiztiksim to, kas šajā brīdi tur mūs virs ūdens! Taču Rimšēviča kungs mierīgi gaida savu pārvēlēšanu. Respektēju viņa vēlmi tikt pārvēlētam, bet var iznākt tā, ka Latvijas tautsaimniecībā situācija būs tāda, ka viņš vairs nebūs priecīgs, ka ir pārvēlēts, jo viņam tā iestāde aizvien būs jāvada.
Kas notiek, ja Nacionālajai apvienībai izdodas piespiest valdību piekāpties par visiem simt procentiem?
Ja viņiem izdosies iecerētais, tas būs sākums recesijai, ko mēs jau varam novērot kaimiņos pie igauņiem. Jau tagad 100 miljonu eiro ir tas apmērs, par kuru ir atteikts finansējums dažādiem projektiem tikai tāpēc, ka publiskajā telpā ir izskanējusi ziņa, ka uzturēšanās atļauju projekts tiks apturēts. Pirmā ziņa aizgāja jau tad, kad Saeima izņēma konkrēto likumu no kopējās likumu paketes, kurā tika grozīta naudas vienība no latiem uz eiro. Šī ziņa jau ir atstājusi konkrētu monetāro iespaidu. Un jo vairāk šī debate ies, jo vairāk finanšu plūsmas sāks apiet Latviju. Domāju, ka jau konkrētajā brīdī banku finanšu komitejās, kas izskata ar nekustamo īpašumu saistītus projektus, konkrētie projekti tiek atlikti malā līdz brīdim, kad politiķi šos ķīviņus būs beiguši.
Uzskatāt, ka jūsu kampaņa palīdzēs ātrāk pielikt punktu šiem ķīviņiem?
Katrā ziņā uzņēmēji centīsies politiķiem norādīt, ka, atlasot savus uzbrukumu objektus, viņiem nevajadzētu izvēlēties tādus, kas izraisa vēl simtiem tūkstošu cilvēku aizbraukšanu vai valsts kopprodukta sabrukumu. Mēs redzam, ka politiķi savās kampaņās ļoti uzmanīgi izturas pret tām nozarēm, kurām ir spēcīgs lobijs. Es neesmu redzējis nevienu politisko kampaņu, kas būtu vērsta pret bankām. Arī mēs vēlētos sarūpēt sev lobiju, kas politiķiem liktu rūpīgāk izturēties pret saviem izteicieniem un uzbraucieniem. Nacionālistiskiem vai teju… Es pat baidos izrunāt tos vārdus, ko tie dažbrīd man atgādina. Ir 2013. gads! Pateicoties arī Nacionālās apvienības politiķiem, piemēram, tāda sfēra kā finanšu sfēra ar visiem nekustamajiem īpašumiem sen ir «ļauno» ārvalstnieku kontrolē. Izšķirošā ietekme telekomunikāciju nozarē sen ir ārvalstnieku ietekmē. Visus pēdējos gadus gandrīz 30-40% lauksaimniecības zemju un arī meža zemju pircēji Latgalē, Vidzemē ir ārvalstnieki. Man nav šobrīd rokās statistikas, cik summāri pa šiem daudzajiem gadiem pavisam kopā īpašumu un aktīvu ir nonākuši ārvalstnieku rīcībā. Tagad sacelt milzīgu brēku par šiem 0,2% no nekustamo īpašumu skaita, ko cilvēki ir nopirkuši, lai pretendētu uz uzturēšanās atļauju, - tam vienkārši nav nekāda pamata. Bet kopējais pienesums Latvijas ekonomikai no šo 0,2% nekustamo īpašumu pārdošanas, pēc mūsu aplēsēm, ir 1,5 miljardi latu. Turklāt mazākajai daļai galvenā motivācija ir bijusi iegūt uzturēšanās atļaujas par šo īpašumu. Divas trešdaļas to ir izdarījušas, redzot šeit ekonomisku iespēju.
Politiķi ir sākuši runāt par kompromisa iespējām, lai apmierinātu NA.
Es uzskatu, ka mūsu lauku apvidi nav gatavi tam, lai integrētu savā vidē ārvalstniekus, pat citu kontinentu cilvēkus. Arī starptautiskais konsultants ir norādījis, ka mūsu lauku vide nav tam īsti piemērota. Taču tas, ko redzēju Sastrēgumstundā, mani šokēja. Cik nievājoši vietējās varas pārstāvis var izteikties par to, ka viena latviešu ģimene ir izpirkta no bankas verdzības! Radās sajūta, ka teritoriālā reforma ir piedzīvojusi pilnīgu krahu. Cilvēki ar tik aprobežotu domāšanu neko veicināt nespēj.