Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Ceturtdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija

Risto Isomeki. Jūras pūķa sala

Romāna fragmenti

Jūrā gandrīz nebija vēja, taču pretī vēlās mazas, pusmetru augstas viļņu rindas aptuveni no turienes, kurp viņi devās. Tās sitās pret kuģa priekšvadni un svieda šļakatas uz priekšējā klāja abās kuģa pusēs. Pilieni mirguļoja saulē, un ik pa brīdim gaisā uz mirkli varēja redzēt arī mazas varavīksnes. Smalka ūdens migla smidzināja sejā. Tā garšoja pēc sāls un jūras.

- Varbūt šī tomēr nebija tava pēdējā iespēja redzēt konritu, - Kamilla vēl mēģināja.

- Droši vien bija gan, - teica Marti.

- Es noteikti varu apmaksāt arī otru šādu ekspedīciju. Kaut vai jau nākamgad.

Marti nošūpoja galvu.

- Halonas līcī miris konrits parādās varbūt reizi gadsimtā, - viņš nopūtās. - Tā ka līdz nākamajai reizei droši vien vajadzētu gaidīt diezgan ilgi. Es nevaru tev atļaut izšķiest vēl vairāk naudas manu sapņu un apsēstību dēļ. Ar šo pietiek.

Kamilla nezināja, kā viņai vajadzētu pret to izturēties. Jo tas, ko Marti pateica, saprotams, zināmā mērā bija pat veselīgi. Pieauguša cilvēka spriedums. Taču vienlaikus tas nozīmēja liela un Marti svarīga sapņa galīgu sabrukumu.

- Es reiz domāju, ka būtu svarīgi pierādīt, ka konrits nav izdoma, - Marti sašļucis sacīja. - Es domāju, ka tas gandrīz noteikti ir izmiris vai atrodas uz izmiršanas robežas. Ja es spētu pierādīt, ka tas patiešām pastāv un nav tikai mītu dzīvnieks, to varētu aizsargāt un varbūt vēl glābt. Kādas fantāzijas! Vistīrākie nomoda sapņi!

Marti izklausījās tik nomākts, ka Kamillai kļuva viņa žēl. Hua iznāca uz klāja ar mazu viskija pudeli un ielēja Marti krietnu šļuku.

- Ņem šo, - Hua ieteica. - Domāju, ka tev to tagad vajag.

Marti izdzēra viskiju un nosprauslājās, kad šķidrums apsvilināja muti un rīkli.

- Turklāt, pat ja mēs būtu atraduši konritu, diez vai būtu spējuši to izglābt, - viņš skaļi nopūtās.

- Ko tu ar to gribi teikt?- jautāja Kamilla.

- Apmēram simt gadu laikā mēs tāpat būsim izdzēsuši vairāk vai mazāk visus jūras dzīvniekus no dzīvo sarakstiem, - Marti apcerēja. - Cilvēce saražo tik daudz oglekļa dioksīda, ka viss izzūd. Augu planktons un koraļļi. Dzīvnieku planktons. Lielāki vēžveidīgie. Moluski. Tinteszivis un kalmāri. Zivis. Vaļi un delfīni. Vai tad nu arī konriti tiem nepievienotos. Varbūt tas krastā izskalotais jau bija pēdējais no savas sugas.

Varbūt tas tomēr ir jau mazliet pārlieku depresīvs situācijas novērtējums, domāja Kamilla. Vai arī Marti ir taisnība?

- Bez planktona un koraļļu ražotajiem sēra savienojumiem virs jūras nevar izveidoties visai daudz mākoņu, - teica Marti. - Mākoņi, ko rada planktoni, atvēsina planētu par desmit grādiem. Ja mēs iznīcināsim planktonu, mums drīz kļūs diezgan karsti. Es, starp citu, neticu, ka mēs tam tiksim cauri sveiki un veseli. Tas ir, neviens no mums.

Nu, protams, tagad visam jābūt slikti, Kamilla dusmīgi nodomāja. Taču vienlaikus viņa juta, kā Marti pesimisms sāk pielipt arī viņai.

Hua ar roku norādīja uz salu, kas palika labajā pusē.

- Paskatieties nu uz tām, - viņa mudināja.

Tuvākā sala bija neparasti robaina, vēl raupjāka nekā Tsina. Tā bija gandrīz kolonnveidīga sala, kas pacēlās virs jūras kā pilnīgi taisna klints. Virsotne bija līdzena un nosegta zemiem kokiem. Nogāzes bija tik stāvas, ka koki nespētu iesakņoties pat plaisās. Pēc brīža viņi tomēr redzēja, ka salas ziemeļu pusē klintis deva ceļu daudz lēzenāk augšup vedošai ielejai. Tajā necaurejamos biezokņos auga zemi koki un citi augi. Viss padziļinājums bija itin kā zaļa, bieza kažoka noklāts. Ielejas malās bija lielas alas. Tās pavērās pelēkajā kaļķakmenī kā vairākus metrus platas vaļējas mutes.

Sala bija vismaz trīsdesmit metru augsta, taču tā nevienā vietā nevarēja būt platāka par dažiem simtiem metru. Tās ziemeļu pusē bija otra, mazāka sala. Tikai neliels šaurums, kas šķita sekls, atdalīja vienu salu no otras.

(Turpinājums 22. 08.)

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Bez nosaukuma

Somu rakstnieka, žurnālista un vides aktīvista Risto Isomeki romāns «Jūras pūķa sala» ir ekotrilleris, kurā mūžsens mīts top par īstenību, un tas sola spriedzes pilnu piedzīvojumu ikvienam tā lasītājam.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?