NAP ir noteikta teritorijas policentriskā attīstība. Valdībā apstiprinātā ES fondu nākamā plānošanas perioda programma 2014. līdz 2020. gadam paredz, ka vairākās programmās uz pašvaldībām pieejamo finansējumu varēs pretendēt tikai modelī 9 plus 21 iekļautie centri «sadarbības projektos ar funkcionālajām teritorijām». Piemēram, tikai šiem centriem ir iespēja piekļūt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumam degradēto teritoriju revitalizācijai jeb atjaunošanai, ar ko domātas, piemēram, bijušo rūpnīcu platības. Šim mērķim ir paredzēti ievērojami līdzekļi vairāk nekā 199 miljonu eiro apmērā. Vēl 80 miljoni eiro no ERAF plānots ieguldīt uzņēmējdarbībai nozīmīgā infrastruktūrā.
Nacionālās nozīmes attīstības centri ir deviņas lielās pilsētas, bet ar 21 reģionālās nozīmes centru domātas bijušās rajonu centru pilsētas, kā arī Smiltene, Sigulda un Līvāni. Taču šajā modelī nav, piemēram, Salacgrīvas, kur uzņēmējdarbību vēlas attīstīt vairāki investori, bet pašvaldībai nav pieejams ES fondu finansējums, lai nodrošinātu ražotņu izveidošanai nepieciešamo infrastruktūru. Uz šo naudu var pretendēt Limbaži, bet «Salacgrīvai ir grūti atrast sadarbības saikni ar Limbažiem, kas nav tik liels attīstības centrs kā Salacgrīva», secināja E. Cilinskis. Ministrs minēja vēl vairākus piemērus. Šādu sadarbības modeli būtu grūti ar Liepāju izveidot arī Aizputei, kur savu ražotni vēlētos būvēt Latvijas finieris. Līdzīgi attālināta no Valmieras jūtas Rūjiena.
Ministrs pieļāva, ka attīstības centru karti varētu precizēt plānošanas reģionu attīstības programmās. Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs un Salacgrīvas novada vadītājs Dagnis Straubergs Dienai teica, ka plānošanas reģiona pašvaldības ir aicinātas iesniegt informāciju par tām vietām, kur varētu attīstīties uzņēmējdarbība un kur būtu nepieciešams ieguldīt ES fondu finansējumu. Līdzīgu informāciju apkopo arī Latvijas Pašvaldību savienība, Saeimas komisijas sēdē teica LPS pārstāve Sniedze Sproģe.
Tagad Salacgrīvai ir jāsaņem Limbažu novada piekrišana kāda projekta īstenošanai, lai gan tam nav nekādas saistības ar Limbažiem, «bet ceļš uz ostu mums ir jāsakārto», skaidroja novada vadītājs. Viņš uzsvēra - ja arī izdodas pierādīt centra sadarbību ar funkcionālo teritoriju, tā var pretendēt tikai uz 14% no finansējuma. «Izstrādājot Nacionālo attīstības plānu, neviens nepētīja patieso situāciju, bet šis modelis nesekmēs ekonomisko izrāvienu. Jaunais ministrs mūs saprot,» piebilda D. Straubergs, pēc kura domām, ministra priekšgājēji šādu centralizēto padomju laika modeli izvēlējās ar mērķi «mūs nokausēt, lai piespiestu pašvaldības apvienoties». E. Cilinskis jau ir paziņojis, ka pašvaldību robežu pārskatīšana piespiedu kārtā nenotiks.
Arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC) uzskata, ka «nekas nav iecirsts akmenī». Viņš piekrīt, ka tas ir mākslīgi izveidots modelis un dzīve ir parādījusi, ka tas sevi nav attaisnojis. Komisijas priekšsēdis aicināja ministru vērsties ar oficiālu vēstuli Saeimā, kur varētu notikt plašāka diskusija par šo jautājumu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ir konstatējis vēl vairākas maināmas lietas. Viņaprāt, nākotnē nebūtu labi aprobežoties tikai ar Latgales attīstības programmu, kurai plānoti 58 miljoni eiro. No tiem daļu iecerēts atvēlēt Alūksnes novadam, taču tikpat bēdīga situācija ir arī Zemgalē un Kurzemē, tāpēc ir jādomā par attīstības iespējām arī citos reģionos, uzskata E. Cilinskis.