Bez ūdens sprostā
Pirmajā kopmēģinājumā, izdzirdot balsi, mūziķi nodomājuši, ka atbraukusi kāda izcila viešņa. Pēc tam pārsteigti konstatējuši, ka «tā jau mūsu Inga». Tomēr, lai cik dzidri un perfekti skanētu, tā ir tikai daļa no uzdevuma, ko viņai izvirzījis režisors Aiks Karapetjans, uz skatuves «ieslogot» sprostā, kurā viņai visu acu priekšā jāpavada teju visu izrādes laiku. «Rozīnai ir daudz vairāk skatuviskā darba un nav kad atpūsties,» dziedātāja salīdzina ar līdzšinējām lomām, kuru vidū ir Laureta Džanni Skiki, Fraskita Karmenā, Cerlīna Donā Žuānā, Sofija Verterā, dzirkstošas operešu varones un pat Adīna G. Doniceti Mīlas dzērienā, kas žilbina ar vokālu virtuozitāti. «Tomēr Mīlas dzērienā bija brīži, kad varēju aiziet aizkulisēs un iedzert ūdeni. Bet šeit visu laiku esmu uz skatuves, nav nekādu iespēju relaksēties. Noeju tikai, lai ātri pārģērbtos: jānomaina korsete, lielā kleita un vēl parūka!» šī opera dziedātājai prasa lielu koncentrāciju, jāmāk sadalīt spēkus. Piemēram, jāiemācās valkāt milzīgās parūkas, kurām tā vien gribas nošļukt no galvas. Nācies meklēt knifiņus, lai ir stabilāk un drošāk. Lai varētu domāt tikai par aktierspēli un dziedāšanu, nevis traucējošām detaļām.
Cer, ka sadzirdēs
Rosīni mūzika prasa aktīvāku dziedāšanu nekā Doniceti, tāpēc I. Šļubovska jūtas pateicīga skolotājai Anitai Garančai, kura Rozīnas kavatīni iemācījusi jau laikus Mūzikas akadēmijā. Gatavojot lomu, devusies pēc padoma uz Amsterdamu pie izcilās vokālās skolotājas Margaretas Honigas, kura ir «tieši tāda skolotāja, kādu man vajag - dakteris dziedātājiem. Domāju, ka pēc Rosīni arī visas pārējās lomas man skanēs daudz labāk, jo šī mūzika nostabilizē elpas tehniku,» uzskata dziedātāja. Nākamā būs Ieva Bruno Skultes operā Vilkaču mantiniece. Gribētos, lai teātrī būtu vairāk lomu viņas liriskajam soprānam, lai repertuārā būtu Doniceti un Bellīni operas. «Laikam jāgaida īstais laiks? Bet priecājos, ka mūsu Opera dod iespēju jaunajiem. Tikai tā varam attīstīties un augt,» Inga atceras, kā te viņai bijis pašā sākumā. 2009. gadā viņas veikums cildināts ar a/s Latvijas gāze Gada balvu operā. Varbūt jāveido starptautiska karjera? «Tur vajag kontaktus. Man tādu nav. Ceru un gaidu, ka mani kāds sadzirdēs,» aktīvi sevi piedāvāt un mērķtiecīgi kopt kontaktus ar «vajadzīgajiem cilvēkiem» nav jaunās mākslinieces kautrajā dabā. To nemaina pat panākumi starptautiskajos konkursos Vācijā un Lietuvā. Turklāt būtu sistemātiski jābraukā uz noklausīšanos, bet visas algas pietiktu tikai vienam tādam braucienam. Tāpēc pagaidām viņa dziedās pie mums.