Par balsoja Saskaņas centra, Zaļo un Zemnieku savienības, Visu Latvijai!-TB/LNNK deputāti un deputāti Andris Bērziņš, Rita Strode, Guntis Ulmanis no apvienības Par labu Latviju!. Pret balsoja Madars Lasmanis (V), pārējā Vienotības frakcija un Andris Šķēle (PLL) balsojumā atturējās.
Pēc Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas Aijas Barčas (ZZS) teiktā, indeksācija skars 430 000 pensiju saņēmēju jeb 74% no kopējā pensiju saņēmēju skaita, viņu vidū būs gan vecuma pensionāri, kas pensionējušies līdz 1996. gadam, kā arī invaliditātes, apgādnieka zaudējuma un izdienas pensijas saņēmēji. Šādas pensijas, pēc komisijas domām, ir pārskatāmas reizi gadā 1. oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu. Ja indekss ir mazāks par skaitli 1, valsts pensijas pārskatītas netiek.
Ceturtdien Dienā publicētajā intervijā A. Barča teica, ka patiesībā indeksācija attieksies uz cilvēkiem, kuri šodien uz rokas saņem pensiju 180-185 latus, jo cilvēki pie 165 latu pensijas saņem vēl aptuveni 20 latu piemaksu par stāžu, bet pensiju indeksācija attieksies uz tīro pensijas lielumu.
Paredzēts, ka likuma grozījumi stāsies spēkā 1. septembrī. Pēc labklājības ministres Ilonas Jurševskas (ZZS) teiktā, pensiju indeksācija varētu tikt veikta, ja gada inflācija sasniegtu 5%, kas arī, visticamāk, notikšot. Ja tiek indeksētas mazās pensijas, šogad būtu nepieciešami trīs miljoni latu, bet nākamgad - 13 miljoni latu, informēja ministre.
Deputāte, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Viņķele (Vienotība) bija pret indeksācijas atjaunošanu, jo esot dažādi veidi, kā atbalstīt pensionārus, kas esot mazāk sāpīgi sociālajam budžetam. Šis risinājums esot «vienkāršākais un plakanākais veids», viņa teica no Saeimas tribīnes. Uzrunu viņa pabeidza, atsaucoties uz pazīstamo pavāru Mārtiņu Rītiņu: «Kas var būt labāk par šo? Bet tam jābūt ar atbildi ilgtermiņā, risinājumam arī pēc Saeimas vēlēšanām.»