Saeima piektdien neatbalstīja plānu steidzamības kārtā izskatīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) likuma grozījumus, kuri paredz stingrākus kritērijus KNAB priekšnieka izvēlei. Vairākums deputātu bija pret vai atturējās. Līdzīgi deputātu balsis sadalījās arī pagājušonedēļ, balsojot par partiju finansēšanas pārkāpumu kriminalizācijas steidzamību. Tas nozīmē, ka abus likumprojektus, visticamāk, nevarēs pieņemt pirms 23. jūlija, kad gaidāms referendums par Saeimas atlaišanu. J. Rozenvalds norāda - tādā veidā sagādāts lielo iespēju laiks jaunievēlētajam prezidentam Andrim Bērziņam, kuram, ja Saeimu atlaidīs, piederēs ekskluzīvas tiesības sasaukt parlamenta sēdes un noteikt to darba kārtību. «Būs interesanti skatīties, ko viņš darīs, bet tas pagai dām ir lielais nezināmais,» viņš piebilst.
Abos minētajos gadījumos par likuma grozījumiem atbildīgās komisijas lielā vienprātībā lēma par labu steidzamībai, atturoties vien dažiem to locekļiem. Tomēr, nonākot Saeimā, atturīgo kļuva stipri vairāk, panākot steidzamības noraidīšanu. Deputātu atturībai sekojošajos balsojumos par likumu grozījumu pieņemšanu pirmajā lasījumā absolūtais tautas kalpu vairākums tiem deva jāvārdu.
«Jāņem vērā, ka lielākā daļa šādu deputātu [kuri atturas] ir no zemniekiem un SC. Zemnieku neieinteresētība šajās normās varētu būt saprotama, ņemot vērā [Ventspils mēra Aivara] Lemberga kunga ietekmi uz frakcijas darbu. SC rīcību var interpretēt kā nākamās sadarbības iezīmēšanu. Tas, ka pieļauta šāda aktīva bloķēšanās starp SC un ZZS, ir viena no Vienotības kļūdām,» prāto J. Rozenvalds.
Arī politologs Ivars Ījabs vilcināšanos skaidro ar patiesa atbalsta trūkumu grozījumiem: «Tā ir normāla politikas prakse - ja ir kādi SC vai ZZS nepieņemami grozījumi, bet baidās pateikt tiem atklātu nē, viens no veidiem, kā to risināt, ir vilkt garumā. Būs interesanti skatīties, kādu darba kārtību Saeimas sēdēm noteiks prezidents.» Viņš prasības pēc steidzamības saista ar Vienotības gatavošanos vēlēšanām: «Vienotība izmanto pēdējās iespējas dabūt cauri lietas, kuras «mīļotajiem» koalīcijas partneriem ZZS liek parādīt savas intereses. Uz to tad arī Vienotība var norādīt vēlēšanu kontekstā - paskat, kādi viņi un par ko balso!»
Arī politologs Andris Runcis uzskata, ka deputātu rīcība ir «tīrākā novilcināšana». Līdzīgi kā I. Ījabs, viņš deputātu atturību saista ar vēlēšanām: «Šos grozījumus virza Vienotība, un tas ir viens no variantiem, kā tai savas spalvas spodrināt. Konkurentiem tas, protams, nav izdevīgi.»