Pacietība izsīkusi
Viena no B.Obamas problēmām ir tā, ka viņš solīja pārāk daudz: pārvarēt smagāko ekonomikas krīzi kopš Lielās depresijas, nodrošināt veselības aprūpi katram amerikānim, atbrīvot pasauli no atomieročiem, izbeigt Irākas karu, uzvarēt Afganistānā. «Obama man atgādina šaha lielmeistaru, kurš izspēlējis atklātni vienlaikus sešās dažādās spēlēs. Taču viņš vēl nav pabeidzis nevienu spēli,» spriež bijušais ASV valsts sekretārs Henrijs Kisindžers.
B.Obamas atbalstītāji uzsver, ka gada laikā viņš guvis lielus panākumus: glābis ASV ekonomiku no vēl dziļākas krīzes, ierosinājis veselības aizsardzības sistēmas reformu, uzlabojis ASV tēlu pasaulē un ieguvis Nobela Miera prēmiju. Turklāt panākumi gūti, neraugoties uz iepriekšējā prezidenta Džordža V.Buša briesmīgo mantojumu (ekonomikas krīzi, milzīgu budžeta deficītu, kariem Irākā un Afganistānā).
«Obama mantoja milzīgas problēmas, ko nevarēja atrisināt pusgadā vai gadā,» aģentūrai AFP stāsta politologs Toms Baldīno. Amerikāņi apzinās, ka B.Obamam uzticēts ļoti sarežģīts uzdevums, tomēr viņu ticība prezidenta solījumiem arvien samazinās. Sākotnējais medusmēnesis jau sen ir beidzies, un pašlaik B.Obamu atbalsta tikai ap 50% vēlētāju. CNN aptaujā 48% atzina, ka B.Obamas pirmais gads vērtējams kā neveiksmīgs.
ASV prezidents pašlaik daudzviet pasaulē ir populārāks nekā savā dzimtenē, jo viņa ārpolitikas stils ir daudz patīkamāks par Dž.V.Buša iecienīto «Teksasas kovboja» diplomātiju. «Obama uzlaboja ASV attiecības ar pārējo pasauli, kas iepriekšējā prezidenta laikā bija nolaistas līdz kliņķim,» secina žurnālists Kārlis Streips.
Pragmatiskā ārpolitika
Lai gan B.Obama nereti tiek attēlots kā Dž.V.Buša pretstats, viņu ārpolitikā parādījušās pārsteidzoši līdzīgas notis. Piemēram, Dž.V.Bušs pirms pāris gadiem nolēma uzlabot stāvokli Irākā, nosūtot uz šo valsti desmitiem tūkstošu karavīru lielus papildspēkus, un tagad arī B.Obama nolēmis ar līdzīgiem paņēmieniem risināt Afganistānas drošības problēmas. Tas sarūgtināja ASV pretkara aktīvistus, kas cerēja, ka B.Obama izbeigs ASV līdzdalību militārās «avantūrās». «Obama izmanto to pašu retoriku, ko Bušs, tikai ar lielāku intelekta devu,» aģentūrai AP stāsta kara pretinieks Mets Salivens.
B.Obama ārpolitikā izcēlies ar pragmatisku pieeju, mēģinot uzlabot attiecības gan ar ASV ienaidniekiem, gan ar konkurējošām lielvarām, piemēram, Ķīnu un Krieviju. B.Obamas vēlme pastiprināt sadarbību ar Maskavu izsaukusi Austrumeiropas valstu satraukumu, jo austrumeiropiešiem šķiet, ka Vašingtona vairs nepievērš tik lielu uzmanību viņu vēlmēm. Latvijas institūta vadītājs Ojārs Kalniņš uzskata, ka amerikāņu rīcība ir loģiska, jo «ASV ārpolitikā šis vairs nav problemātisks reģions, citur pasaulē ir daudz lielākas problēmas». Taču tas nenozīmē, ka amerikāņi varētu pamest novārtā attiecības ar Austrumeiropu. «Latvijas attiecības ar ASV joprojām ir draudzīgas, bet viņiem nešķiet, ka mēs esam draugs, kuram būtu vajadzīga īpaša palīdzība,» spriež O.Kalniņš.