Finanšu ministrijas sniegtā informācija liecina, ka valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2017. gadam aprēķināti 6,2 miljardu eiro apmērā, kas ir par 38,3 miljoniem eiro mazāk, nekā apstiprināts vidēja termiņa budžetā. Pēc premjera Māra Kučinska (ZZS) ierosinājuma valdība nolēma aprīļa otrajā pusē rīkot īpašu semināru, kurā apspriedīs un izvērtēs ministriju un centrālo valsts institūciju vēlmes. Diskusijai izvēlētais laiks ir pieskaņots termiņam, līdz kuram Latvijai, tāpat kā citām eirozonas valstīm, jāiesniedz Eiropas Komisijā stabilitātes programma, - tas jāizdara līdz 15. aprīlim. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) ir minējusi vairākus iemeslus, kāpēc savlaicīgi uzsākts darbs pie valsts budžeta projekta. Finanšu ministrija apņēmusies jau oktobra vidū, kas arī ir pāris nedēļu agrāk nekā parasti, iesniegt šo nozīmīgo dokumentu Saeimā. Ministre uzskata, ka ir svarīgi, lai ir pietiekami daudz laika budžetu izdiskutēt valdībā un arī ar sociālajiem partneriem.
Finanšu ministrija kopā ar nozaru ekspertiem sākusi pārskatīt visu ministriju pamatizdevumus, lai izvērtētu, cik saimnieciski un gudri esošais finansējums tiekot izmantots. «Īpaša uzmanība tiks pievērsta veselības nozarei,» otrdien intervijā Latvijas Radio uzsvēra D. Reizniece-Ozola, kura uzskata - tā ir joma, kura visvairāk prasījusi līdzekļus, tāpēc pirms to piešķiršanas ir svarīgi noskaidrot, «vai tā nauda nebūs iemesta caurumā, kur tā pazudīs». Mērķis ir izvērtēt, cik lietderīgi ministrijas izmanto piešķirto finansējumu.
Nākamā gada valsts budžetā veselības nozare un arī izglītība būs nozīmīgākās prioritātes. Izglītības un zinātnes ministrija, kā arī Satiksmes ministrija ir tās nozares, kuru liela daļa pieprasījumu nav atbalstīti. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība), kurš ir arī Rīgas Tehniskās universitātes profesors, jau iepriekš bija brīdinājis, ka cīnīsies par atbalstu augstākajai izglītībai, kam apstiprinājums bija viņa uzstāšanās otrdien valdības sēdē. Augstskolām ministrs prasa vēl 65,3 miljonus eiro, zinātnei - 39,2 miljonus, savas vēlmes daiļrunīgi pamatojot ar vairākiem argumentiem, ieskaitot Augstskolu likumā noteikto, ka valsts dibinātajām augstskolām jānodrošina finansējums 0,25% no iekšzemes kopprodukta. «Runa bija skaista, bet naudas ir tik, cik ir. Šī laikam ir pēdējā reize, kad šo jautājumu mēs skatām atklātajā sēdē,» pēc ministra uzstāšanās sacīja premjers M. Kučinskis. D. Reizniece-Ozola piekrita, ka ir svarīgi nodrošināt finansējumu zinātnei, piedāvājot Izglītības un zinātnes ministrijā izvērtēt, vai nozares iekšienē nav iespējas ietaupīt naudu, ko varētu paredzēt šim mērķim. K. Šadurskis solīja tā rīkoties, jo apzinoties, ka «visus prasītos simts miljonus nedabūšu».
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) savu vēlmju sarakstu, kurā ir arī autoceļu pārvaldīšanai un uzturēšanai nepieciešamais finansējums, raksturoja mazāk uzstājīgi. Viņš arī aicināja lauzt to sistēmu, «kad katrs kaut ko rausta, jo ir vajadzīgs valdības kopējs redzējums par valsts budžetu», tāpēc varot tikai atbalstīt ieceri rīkot īpašu semināru. Teju visām ministrijām ir vajadzības, kuras pašlaik nav atbalstītas. Tieslietu ministrijai un Aizsardzības ministrijai, piemēram, tā ir nauda jaunu amata vietu izveidošanai. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam nepieciešami 54 000 seifu iegādei, Kultūras ministrijai - nauda sabiedrības integrācijai.
Budžeta izdevumos nav iekļauts arī finansējums, kas nepieciešams ar Eiropas Savienības fondu atbalstu izveidoto informācijas tehnoloģiju sistēmu uzturēšanai. Finanšu ministre aicināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kuras kompetencē ir informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jautājumi, sagatavot piedāvājumu, kā šo problēmu risināt. Intervijā Latvijas Radio D. Reizniece-Ozola runāja arī par pasākumiem, kurus apņēmusies veikt, lai palielinātu budžeta ieņēmumus, - vispirms jau runa ir par ēnu ekonomikas apkarošanu, kas saistīta ar cerībām panākt pārmaiņas Valsts ieņēmumu dienestā.