Protams, viņiem raksturīgs jaunības maksimālisms un priekšā vēl arī skaudras vilšanās, tomēr jau pašlaik esot skaidrs, ka viņi cīnīsies un ies tālu. «Viņos ir mežonīga enerģija un gribasspēks. Jā, viņi būs miljonāri! Un lai kādi celmi būtu priekšā, tiks tiem pāri,» tā par viņiem saka Latvijas Universitātes Biznesa inkubatora vadītājs Mikus Losāns.
Dzīvoja saunā
Varētu likties, ka jaunekļiem ir bagāti vecāki un tagad puiši izklaidējas, metoties iekšā biznesā. «Nē, tā nepavisam nav!» abi nosmej. Savos «mazliet pāri 20» jelgavnieks Jānis un liepājnieks Ernests izmēģinājuši roku gan dažādu preču tirdzniecībā, gan celtniecībā. Ja ideja neattaisnojas, viņi izdomā jaunu.
Ernests, kurš Rīgas Tehniskajā universitātē studē būvniecību, stāsta par savu iepriekšējo pieredzi - kamēr pats lidostā Rīga strādājis algotu darbu, Liepājā viņa pārziņā bijušas desmit saldējuma tirdzniecības vietas un divas noliktavas. Savukārt Baltic beach party laikā viņam bijusi telts, kur nodrošināti body art pakalpojumi. Viņš arī pārdevis reperu drēbes, lietustērpus un piegādājis grafiti krāsas. «Ne visam ir peļņa, bet toties tā ir forša pieredze» - tā Ernests.
Arī Jānis, kurš mācījies stila mēbeļu modelēšanu Rīgas Amatniecības vidusskolā, bet tagad studē uzņēmējdarbību, jau pats bija mēģinājis lauzties uzņēmējdarbībā, skaldot un piegādājot malku un 8. martā izvadājot puķes. Tomēr īstais Jāņa ķēriens biznesā atklājās faktā, ka, meklējot dzīvesvietu Rīgā, viņš domājis par tādu telpu, kas varētu «sevi atpelnīt». Viņš aprēķinājis, ka varētu būt izdevīgi noīrēt Rīgas centrā saunu ar nelielu baseinu, un pats turpat palīgtelpā arī dzīvojis. Izīrējot telpas dažiem pasākumiem mēnesī, īres nauda bija atgūta.
Sērkociņkastīte par latu
Ernests un Jānis nemitīgi papildina zināšanas - gan lasot biznesa literatūru, gan apmeklējot dažādus kursus. Katrā pasākumā jāiepazīstas ar vismaz diviem interesantiem cilvēkiem - tāds ir jauno uzņēmēju princips. Savukārt viņi abi iepazinās pērn pavasarī Swedbank seminārā un norunāja pirmo biznesa tikšanos Vērmaņdārzā.
Viņu jaunību daži klienti izmantojuši arī ļaunprātīgi - Jānis demonstrē foto ar ēkas fasādi, ko abi restaurējuši, bet pasūtītājs Oļegs viņus «uzmetis».
Vasarā puiši nolēma veicināt savas tiešās pārdošanas prasmes, ieguldot tādu mini pamatkapitālu, kas varētu pretendēt uz Ginesa rekordu - par 60 santīmiem Maximā sapirkuši sērkociņu kastītes (katras cena ir 2 santīmi) un pārdevuši tās Vecrīgā un Klusajā centrā par krietni augstāku cenu. Protams, nācās runāt ar desmitiem cilvēku, tomēr dažas kastītes izdevies pārdot pat par vienu un divarpus latiem gabalā. «Cilvēks man saka - ja tev izdosies mani pārliecināt, nopirkšu tos sērkociņus par latu! Tad nu jāliek lietā prasmes,» spriež Ernests. Puiši ir pārliecināti, ka nedrīkst nokārt degunu, ja potenciālais pircējs atsaka: «Jāiet uz priekšu, jo tev pašam jābūt pietiekami labam, lai kāds gribētu no tevis kaut ko nopirkt! Un nākamreiz jāmēģina vēl labāk!» Ar sērkociņu pārdošanu viņi nopelnījuši 12,40 latu. «Algā» izmaksāja tikai sešus latus, jo uzņēmējam vienmēr jāpelna vairāk, nekā tiek tērēts.
Ieguldīja tālāk
Par pārējo naudu jaunieši Centrāltirgū nopirka divas acālijas un dekoratīvos puķupodus. Augus pārstādījuši un Rīgas centrā katru no tiem pārdevuši par četriem latiem. Ernests uzrunājis vien astoņus cilvēkus, bet Jānim nācies pieiet pie 50 cilvēkiem. «Tagad mums bija astoņi lati, peļņa - četri lati, bet divus latus izmaksājām sev,» Jānis atminas. Puiši apgalvo, ka svarīgi ir «pārdot stāstu», nevis tikai produktu, tāpēc viņi teikuši, ka trenējas, kā no «nulles uztaisīt miljonu». Pēc tam viņi pelmeņu tirgotavā nopirkuši četras kartona kastītes, kur salikuši upenes, un tās pārdevuši parkos par diviem latiem. Redzot pieprasījumu, puiši metās iekšā «ogu biznesā». Cēlušies četros no rīta, braukuši ar vilcienu uz Ogri pēc ogām un tirgojuši Centrāltirgus stendā. Ceturtajā dienā jauniešiem jau bijuši trīs stendi un pat noīrēta vieta noliktavā Titāniks. «Noliktavas īre gan nebija lietderīgs lēmums!» topošie miljonāri nebaidās būt paškritiski. Centrāltirgū viņiem nedēļas laikā izdevās apgrozīt 600 latu. «Laikam pircēji bija ogas atēdušies, tāpēc mēs meklējām jaunas iespējas, kā nopelnīt 100 latu dienā.»
Četras dienas viņi mēģinājuši atrast īsto recepti «laimes cepumiem», skatoties Youtube pamācības un pat konsultējoties ar konditoriem.
Tad viņi sāka savu pašlaik galveno biznesu - našķu komplektu Omnom (aptuvenā nozīme - o-o, ņam ņam) tirdzniecību birojos. Arī kārbiņas ir pašu locītas. Svētku laikā beidzot evolucionējusi arī «laimes cepumu» recepte un realizēta pirmā produkcija. «Cilvēki grib pirkt nevis mīklas gabalu ar papīru iekšā, bet svētku noskaņu, tāpēc jābūt glītam iepakojumam,» spriež jaunie uzņēmēji.
Viņu uzņēmuma J E Corporation mērķis šim gadam esot panākt 2000 latu peļņu mēnesī. Pašlaik viņi koncentrējas uz biznesa dāvanām. Pēc desmit gadiem viņi sevi redz kā starptautiska līmeņa investorus, kas iegulda arī citos talantīgos cilvēkos, tāpēc jau tagad viņi organizē domu apmaiņas klubiņu, kur tiek spēlētas biznesa spēles un testētas idejas. Par emigrāciju jaunieši nedomā, jo «Latvija ir laba vieta, kur sākt biznesu». Uz jautājumu, kādu hobiju atļausies, kad kļūs bagāti, puiši ilgi nedomā: «Uztaisīt vēl citu biznesu!»
Jāmeklē padomi
Lūgta vērtēt jauniešu biznesa iniciatīvu, Nordea Privātpersonu un uzņēmumu segmentācijas vadītāja Kristīne Lomanovska saka, ka nepieredzējušam uzņēmējam pirmajā darbības gadā vissvarīgākais ir ne tik daudz finansiālais atbalsts, cik padoms dažādās dzīves situācijās - to novērtējot arī Nordea Biznesa skolas audzēkņi.
Viņa novērojusi, ka pēdējos gados privātā uzņēmējdarbība tiek sākta paralēli darba gaitām. «Ļoti pragmatiska pieeja! Tomēr tas rada papildu spriedzi jaunajam uzņēmējam. Ne visi iztur un atrod pietiekami laika visām iecerēm. Tas arī ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ darba ņēmējs tā arī nekļūst par darba devēju,» domā bankas pārstāve.