Prezidents maina taktiku
Salvadoras policija šomēnes nāca klajā ar satraucošu statistiku - martā valstī reģistrēta vismaz 481 slepkavība jeb vidēji 15 slepkavību diennaktī, tas ir par 52% vairāk nekā 2014. gada martā. Tādējādi tas kļuvis par asiņaināko mēnesi pēdējos desmit gados, pārspējot 2009. gada oktobri, kad Salvadorā fiksēja 437 slepkavības, vēsta insightcrime.org.
Rādās, ka aprīlī situācija neuzlabosies, jo mēneša pirmajās piecās diennaktīs Salvadoras varasiestādes fiksējušas 73 slepkavības. Ja šāda tendence turpināsies, Salvadora drīzumā apsteigs Hondurasu, kur 2012. gadā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju nogalināti 90,4 cilvēki (Salvadorā 41,2).
2012. gada martā divi lielākie Salvadoras noziedzīgie grupējumi noslēdza pamieru, ko atbalstīja toreizējais valsts prezidents Maurisio Funess. Pirms pamiera Salvadorā vidēji diennaktī notika vismaz 14 slepkavību, savukārt jau 2012. gada beigās vidējais reģistrēto slepkavību skaits diennaktī bija samazinājies līdz piecām. Pamiera kritiķi gan apgalvoja, ka bandas manipulējušas ar slepkavību skaitu, aprokot daudzus savus upurus.
Pērn jūnijā pie varas nākušais M. Funesa pēctecis Salvadors Sančess Serēns ieņēma daudz stingrāku nostāju pret ielu bandām. Viņš uzdeva pārcelt bandu vadoņus no mazāk stingrām ieslodzījuma vietām uz slēgta tipa cietumiem, kas ir iesaukti par sakatrasām - atsaucoties uz bēdīgi slaveno Alkatrazas cietumu ASV. Prezidents arī noraidījis jebkādas sarunas ar noziedzīgajiem grupējumiem.
Pēc pamiera beigām Salvadoras pilsētu ielās atkal augusi vardarbība. Pērn valstī reģistrētas 3875 slepkavības, kas ir krietni vairāk nekā 2013. gadā, kad tika fiksētas 2490 slepkavību. Aizvien biežāk notiek uzbrukumi likumsargiem. Pērn valstī nogalināti 39 policisti, bet šogad jau vismaz divdesmit, liecina Salvadoras valdības dati, kas nonākuši ziņu aģentūras AP rīcībā. Policija ir paziņojusi, ka atrodas karastāvoklī ar bandām.
Vaino valdības nostāju
Varasiestādes uzskata, ka bandas izaicina Salvadoras valdību. «Bandas tīši palielina noslepkavoto skaitu, lai mēģinātu izdarīt spiedienu un iedzīt stūrī valdību un visu valsti,» teicis Salvadoras policijas vadītājs Maurisio Ramiress Landaverde.
Savukārt bijušais Salvadoras parlamenta loceklis Rauls Mihango, kurš piedalījās pamiera sarunās ar bandām, domā, ka vardarbības uzliesmojumu izraisījusi jaunā valdības nostāja. «Notiekošais bija paredzams. To varētu apturēt dažu dienu laikā,» pārliecināts R. Mihango. «Lēmums pārcelt bandu līderus uz sakatrasām lika bandām pastiprināt uzbrukumus policijai un vienkāršajiem iedzīvotājiem.»
Pētniece Sonja Volfa no meksikāņu domnīcas CIDE uzskata, ka Salvadoras valdība nepildīja bandām dotos solījumus, piemēram, neradīja iespēju to locekļiem reintegrēties sabiedrībā. «Kad valdība - vienalga, kura, - labvēlīgi atsaucas uz bandu prasībām, bandas var nolemt samazināt vardarbību. Kad bandas saprot, ka nesasniegs cerētos rezultātus, tās var nolemt palielināt vardarbību,» viņa sacīja AP.
«Vardarbības epidēmiju var apkarot, tikai atgriežoties pie sarunām, kurās kā starpnieki piedalītos katoļu baznīca un, cerams, arī vadošie evanģēlistu mācītāji,» Latīņamerikas noziedzīgo grupējumu pētnieks Endrū Česnats no ASV augstskolas Virginia Commonwealth University sacīja ibtimes.com. «Protams, galvenā atbildība gulstas uz Salvadoras valdības pleciem.»