Šī gada sākums vairākiem tūkstošiem Latvijā dzīvojošo pensijas vecuma Krievijas valstspiederīgo paiet negatīvu notikumu zīmē - vispirms rubļa vērtības krituma dēļ samazinājās pensiju apmērs, vēlāk satraukumu radīja Krievijas Valsts domes deputāta Mihaila Degtjareva izteikumi par likumprojektu, kas paredz apturēt pensiju izmaksu tiem pilsoņiem, kuri gada laikā ārvalstīs uzturas ilgāk par sešiem mēnešiem.
Tam sekojošā pensiju izmaksas aizkavēšanās - dažiem pat par pusotru mēnesi - vairoja bažas par turpmāko iztikšanu un vienlaikus radīja pamatīgas neērtības, jo Krievijas Pensiju fonds (KPF) naudu pārskaita reizi ceturksnī uzreiz par triju mēnešu periodu.
Krievijas vēstniecības Latvijā preses atašeja Liāna Dulova Dienai norāda, ka drūmais scenārijs neīstenosies un ārvalstīs dzīvojošie Krievijas pilsoņi turpinās saņemt savas pensijas bez ierobežojumiem, ar kuriem klajā nācis M. Degtjarevs: «Viņa iniciatīva nesaņēma nekāda veida atbalstu un Krievijas Valsts domē netiks skatīta. Pašlaik KPF izmaksā pensijas vairāk nekā 250 tūkstošiem ārpus valsts robežām dzīvojošo pilsoņu.»
Mazāk ar visu indeksāciju
Taču daudzi Latvijā dzīvojošie Krievijas valstspiederīgie neesot informēti par patieso situāciju un turpina dzīvot bailēs - ar pensijām saistītie pēdējo mēnešu notikumi krievvalodīgo senioru tikšanās reizēs kļuvuši par karstāko sarunu tematu, Dienai zina teikt jelgavniece Valentīna, kura savu violeto nepilsones pasi pret lepni sarkano Krievijas valstspiederīgās dokumentu apmainījusi pirms deviņiem gadiem. Motivācija bijusi tieši Krievijas pensijas saņemšana: «Man nepaveicās - laikā, kad sasniedzu Latvijā noteikto pensionēšanās vecumu, spēkā bija stājusies starpvalstu vienošanās, ka darba stāžu par Padomju Latvijā nostrādāto laiku kopējā stāžā neieskaita. Mana Latvijas pensija būtu bijusi toreiz vēl 50 latu, un daudzi paziņas rosināja iegūt Krievijas pilsonību, paši to bija izdarījuši un varēja gan agrāk pensionēties, gan tikt pie lielākiem ienākumiem, jo daudzi saņēma gan Krievijas, gan Latvijas pensiju.» Visus iepriekšējos gadus Valentīna bijusi apmierināta ar Krievijas pensijas saņemšanu, jo regulārā indeksācija arvien palielinājusi ienākumus. Vienīgais trūkums bijis, ka summa svārstās valūtu konvertācijas dēļ, neērtības radījis arī ikgadējais pienākums maksāt notāram par izziņu, kas apliecina, ka viņa ir dzīva un Krievija pensijas izmaksu var turpināt. Taču to, ka ģeopolitiskie notikumi būtiski ietekmēs viņas vienīgos ienākumus, pensionētā kundze neesot varējusi ne iedomāties: «Iepriekšējā gada beigās rubļa vērtības krituma dēļ zaudēju 25 eiro mēnesī - pa trim mēnešiem man tā ir būtiska summa. Šogad Krievija pensijas palielināja kopumā par 24 procentiem, bet pat ar visu to gala summa ir mazāka nekā pērn. Taču es ceru, ka viss nokārtosies, jo Krievija vienmēr ir gādājusi par saviem tautiešiem.»
Tehniska aizkavēšanās
Krievijas pensiju saņēmēju precīzais skaits Latvijā neesot zināms, tomēr žurnāla Ir aplēses liecina, ka tādu esot aptuveni 20,5 tūkstoši. KPF preses pārstāvji izdevumam atklājuši, ka piecu gadu laikā Krievijas pensiju saņēmēju skaits Latvijā palielinājies par ceturtdaļu. Apmēram 13 000 personu saņem Krievijas Aizsardzības ministrijas pensijas - viņu vidū ir arī Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kuri savulaik dienējuši PSRS bruņotajos spēkos -, 14 tūkstoši Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu saņem darba pensiju no KPF.
Tikai 7000 cilvēku lielvalsts pārskaitīto naudu saņem ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) starpniecību, pārējiem nauda tiek ieskaitīta bankas kontā bez starpniekiem. Otrie gan ir mazāk aizsargāti pensiju izmaksas aizkavēšanās gadījumā, kā tas bija aprīlī. Savukārt VSAA klienti naudu saņēma laikus. Krievijas vēstniecībā Latvijā Dienai norāda, ka pensiju izmaksu kavēšanās bijusi saistīta ar tehniskām ķibelēm.
Pēc piederības nešķiro
Labklājības ministrijā (LM) neesot apkopota informācija, vai un cik cilvēku, bažījoties par iztikšanu saistībā ar pensiju izmaksas aizkavēšanos, vērsušies iestādē pēc atbalsta vai padoma. Tomēr sociālā palīdzība tiekot sniegta visiem - nešķirojot pēc valstspiederības.
Izņēmums esot personas, kuras saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju, skaidro LM pārstāve Marika Kupče: «Sociālo palīdzību klientam sniedz, pamatojoties uz viņa materiālo resursu - ienākumu un īpašuma - novērtējumu. Tas nozīmē, ka Krievijas pensija uzrādāma kā ienākums un, ja persona atbilst visiem nosacījumiem, tai ir tiesības saņemt sociālo palīdzību.» Līdzīgi norāda arī Rīgas domes Labklājības departamentā, taču arī tur nevar raksturot tendenci, vai Krievijas pensiju izmaksas aizkavēšanās dēļ bija palielinājies palīdzības lūdzēju skaits: «Mēs nešķirojam Krievijas, Latvijas un citu valstu pilsoņus, kuri dzīvo Rīgā,» saka iestādes pārstāve Lita Brice.
Krievijas pensiju saņēmēji paļāvušies, ka problēmas ir īslaicīgas, - izriet no informācijas, ko Dienai atklāj abās citās lielākajās pilsētās, kurās mīt daudz krievvalodīgo.
Daugavpils domes Sociālo lietu pārvaldē klientu pieplūdums neesot novērots, tāpat arī Liepājā, kur Sociālajā dienestā saistībā ar pensiju sarukumu un izmaksas kavēšanos vērsušies tikai daži pensionāri.
Viņiem praktiska palīdzība neesot sniegta, vien ieteikts atkārtoti atnākt pēc mēneša, taču pa to laiku situācija uzlabojusies.