Pētījums balstās datos, kas savākti jau 2014. gadā, taču tā autori norāda, ka liela daļa no rādītājiem ir ar lēni mainīgām vērtībām, bet atsevišķi rādītāji pieejami tikai no tautas skaitīšanas datiem, tāpēc novērtējuma datus atjauninās reizi trijos gados. Jauns investīciju vides pievilcības indeksa (IVPI) saraksts varētu parādīties, balstoties uz 2017. gada datiem. Faktorus, kas ņemti par pamatu pētījumam, nosaukuši vairāku valstu investīciju eksperti, kurus īpašā pētījumā aptaujājuši SIA Ernst & Young Baltic konsultanti. Pētījumā vērtēti visdažādākie rādītāji, sākot ar ceļu tīkla blīvumu, attālumu līdz lidostai un ostai, pieslēguma iespējām ūdensapgādes, kanalizācijas sistēmai, elektropārvades līnijai un beidzot ar ārstu skaitu uz 1000 iedzīvotājiem, noziedzīgo nodarījumu skaitu utt. Vērā ņemts gan iedzīvotāju skaits, gan strādājošo vidējā darba samaksa, izglītības iestāžu skaits un bezdarba līmenis, ņemta vērā arī pašvaldību pieredze starptautiskos projektos un tas, vai pašvaldībā ir struktūrvienība vai vismaz speciālists, kas sniedz atbalstu uzņēmējdarbībai.
Ko investors vēlas
Pašvaldībās ar pētījumu vēl nav paspējuši iepazīties. To lasījis nav arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis. Viņš norāda, ka, vērtējot konkrētos rezultātus, jāņem vērā, cik liela ietekme ir vienam vai otram kritērijam. A. Jaunsleinis, kurš ir Ventspils novada domes deputāts no ZZS saraksta, zina stāstīt, ka bieži vien investori neizvēlas attīstības centrus, bet teritorijas tiem blakus, kur infrastruktūra ir pietiekami attīstīta, bet zemāks nekustamā īpašuma nodoklis. Tāpat mainās investoru pieeja rūpnīcu izveidošanai - kādreiz pirka zemi un būvēja rūpnīcu, tagad arvien biežāk tiek meklēta iespēja iznomāt telpas un, pārtraucot ražošanu, tiek pārtraukts arī nomas līgums. LPS vadītājam ir iecere rudenī sarīkot videokonferenci, kurā kāds investoru pārstāvis no Šveices varētu pastāstīt pašvaldību vadītājiem, ko investori no tām sagaida. «Ja nemācēs runāt ar investoru, viņš aizies pie kaimiņa vai pat uz kaimiņvalsti,» saka A. Jaunsleinis. Jāteic gan, ka Ventspils novads IVPI sarakstā atrodas apaļajā simtajā vietā, kamēr tam blakus esošā Ventspils pilsēta - astotajā.
Labi dzīvot visur
Vēl lielāks bezdibenis šķir divas samērā netālu esošas pašvaldības Kurzemē. Liepāja IVPI sarakstā ir otrajā, bet Vaiņodes novads - pēdējā, 119. vietā. Arī šo pašvaldību vadības pārstāvji par IVPI jaunāko datu publicēšanu uzzināja no Dienas, taču vispārīgo situāciju investīciju piesaistē piekrita raksturot. Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos Gunārs Ansiņš (Liepājas partija) novērojis, ka pēdējos gados diezgan daudzi cilvēki apsver dzīvesvietas maiņu, izvēloties Liepāju. Viņš to skaidro ar to, ka dzīves vide ir komfortablāka, piemēram, attālums līdz darbavietai. Tomēr pilsēta piedzīvojusi arī nopietnu krīzi saistībā ar KVV Liepājas metalurgs nedienām. Pie pozitīvajiem piemēriem Liepājā G. Ansiņš min vairākus skandināvu uzņēmumus, kas darbojas Liepājas biznesa centra paspārnē un apsverot iespēju paplašināt darbību. Uz Liepāju dodas strādāt daudzi tuvumā esošās Nīcas un Grobiņas iedzīvotāji. Vaiņode ir mazliet tālāk, taču, pēc G. Ansiņa teiktā, tajā ir savi veiksmes stāsti, piemēram, SIA Bātas avots.
Vaiņodes novada domes priekšsēdētājs Visvaldis Jansons ziņu par atrašanos indeksa pašā apakšā uztver mierīgi. Viņš ar optimismu stāsta par Aizsardzības ministrijas investīcijām, ierīkojot munīcijas noliktavu bijušajā raķešu bāzē. Novadā veiksmīgi strādā SIA Daiļrade koks ražotne, notiek kūdras ieguve, attīstās cūkkopība. Protams, investoru piesaisti kavē gan brīvas zemes trūkums, gan nesakārtotie ceļi - pa grantēto segumu cauri dubļiem nokļūšana, piemēram, Skrundā sagādā problēmas. Nenoliedzot objektīvas problēmas, V. Jansons tomēr norāda, ka Vaiņodē iedzīvotāju skaits nesamazinās un arī skolas nav jālikvidē.