Šeit atrodas unikālas dabas vērtības, piemēram, biezā perlamutrene, meža susuris, kā arī pārmitrie, nogāžu, gravu meži, avotu purvi. Tomēr kopumā šis aizsargājamo ainavu apvidus ir maz pētīts, atzīst Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve projekta vadītāja Irēna Muskare. Problēma ar migrējošiem putniem, zīdītājiem ir tā, ka valstu robežas tiem nav saistošas un ir grūti sargāt kaut ko vienā robežas pusē, ja otrā tam ir atšķirīgs aizsardzības statuss un tur tas netiek uzskatīts par vērtību, piebilst I. Muskare. Tāpēc atzīts, ka labāk veidot pārrobežu aizsargājamu dabas teritoriju, kopīgi to izpētīt un īstenot pasākumus dažādu sugu aizsardzībai. Šim nolūkam plānots tērēt 177 000 latu, no tiem ES finansējums - no Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta iegūto līdzekļu apjoms ir 90% jeb 159 306 latu. Atlikusī summa 17 700 latu ir partneru finansējums, no tiem ap 8000 latu ir nauda no Latvijas valsts budžeta, bet aptuveni 1800 latu piešķīrusi Daugavpils novada dome.
Izmantojot lielāko daļu no šiem līdzekļiem, paredzēts izstrādāt dabas pārvaldības plānus šai teritorijai, to īstenošanai sekos īpaši izveidota koordinācijas padome. Vēl iecerēts izremontēt dabas informācijas centra telpas Daugavpils novadā, kā arī iegādāties aprīkojumu centriem Naujenē un Braslavā. Iedzīvotājiem tiks izgatavots buklets un virtuālā tūre, kuru varēs izmantot jebkurš interneta lietotājs. Tāpat iecerēts izgatavot informatīvos stendus, ceļa zīmes, lai būtu skaidras šīs teritorijas robežas un tajā atrodamās dabas vērtības.
Daba jau nebeidzas vienā robežas pusē, tāpēc ir svarīgi veidot šādus kopējus apsaimniekošanas plānus šeit esošo vērtību saglabāšanai, Dienai paskaidroja Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektore Sandra Bērziņa, piebilstot, ka, iespējams, nākotnē varētu tikt veidotas citas pārrobežu aizsargājamās dabas teritorijas, piemēram, Ziemeļvidzemē, kur atrodas biosfēras rezervāts, un jau ir uzsākta sadarbība ar Igaunijā esošo Nigulas dabas rezervātu. Tur varētu piesaistīt līdzekļus inovatīvu tehnoloģiju izmantošanai, kas ļautu attīstīt saimniecisko darbību, vienlaikus saglabājot dabu.