Partijas Saskaņa vārdā izplatītajā paziņojumā vienlaikus ir uzsvērts, ka tā atbalsta demokrātisku un stabilu Ukrainu, ir kategoriski pret jebkuru vardarbības pielietošanu Ukrainā «no jebkuras puses», tā atbalsta Ukrainas teritoriālo vienotību un ir par tūlītēju konstruktīvu dialogu starp Eiropas Savienību, Krieviju un Ukrainu. Saskaņas līderi ir saskatījuši atsevišķu politiķu mēģinājumus eskalēt situāciju Latvijā, «izmantojot retoriku, kas ir vērsta pret nacionālajām minoritātēm un pilsoniskajām brīvībām». Bažas radot arī mēģinājumi iejaukties mediju darbā, ar ko varētu būt domāts latvisko partiju satraukums par krieviski retranslēto pārraižu saturu.
«Tēlaini izsakoties, Saskaņas centrs nosoda noziegumu, bet aizstāv nozieguma pastrādātāju. Jo kāds gan cits var būt skaidrojums tam, ka paziņojumā ne ar vārdu netiek minēta Krievija kā agresors. Tā vietā saskaņieši pārmet citiem, ka kāds uzdrošinās runāt atklātu valodu,» norāda Visu Latvijai!-TB/LNNK frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars. Viņaprāt, ir jāpateicas SC politiķiem, ka viņi neilgi pirms vēlēšanām atklāj pilsoņiem savas patiesās vērtības, un esot skaidri redzams, ka SC nespējot norobežoties no saviem sadarbības partneriem pat tad, «kad aizbildinoties ar krievvalodīgo interešu aizstāvību, tiek īstenota okupācija».
Runa ir par Saskaņas centra pirms vairākiem gadiem noslēgto līgumu ar Krievijā valdošo partiju Vienotā Krievija. Uz vaicāto, vai nav plānots šīs līgumattiecības pārskatīt, SC līderi preses konferencē atbildēja noraidoši. Ja Latvijas uzņēmēji un kultūras darbinieki nepārtrauc attiecības ar Krieviju, tad, pēc N. Ušakova domām, tās nebūtu jāpārskata arī Saskaņai. «Situācijā, kad visi pošas uz sliktām attiecībām ar Krieviju, kādam ir jāsaglabā iespējas runāt ar Krieviju,» piebilda J. Urbanovičs.
Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (Vienotība) Saskaņas centra argumentus par starptautiskās izmeklēšanas nepieciešamību neuzskata par pamatotiem, jo Saeimas komisiju rīcībā esošā informācija ir saņemta no pārbaudītiem avotiem NATO un Eiropas Savienības valstīs. Šī informācija norāda uz Krievijas agresiju Ukrainā. Ārlietu un Eiropas lietu komisiju kopīgi sagatavotajā paziņojumā, ko plānots pieņemt ceturtdien Saeimas sēdē, Krievijas karaspēka ievešana Ukrainā vērtēta kā «pretlikumīga, apzināta un plānota iejaukšanās Ukrainas suverenitātē, kuras mērķis ir izraisīt militāru konfliktu ar nodomu okupēt daļu vai pat visu Ukrainas teritoriju». Ar savu militāro agresiju citas valsts teritorijā Krievija ir pārkāpusi tās uzņemtās saistības, kas ir noteiktas 1994. gada Budapeštas memorandā par drošības garantijām Ukrainai, kā arī Ukrainas un Krievijas Federācijas 1997. gada Draudzības un sadarbības līgumu.