Eiropas Arodbiedrību konfederācija Eiropas rīcības dienas datumu - 29. septembri - pieskaņojusi Eiropas finanšu ministru sanāksmei Briselē. SC savos paziņojumos to nešaubīgi dēvē par ģenerālstreiku, kura organizēšanā SC aicinājuši iesaistīties Vācijas sociāldemokrāti.
«Nevajag stāvēt malā. Diez vai ir pareizi atstāt arodbiedrības vienas pašas. Mēs nepretendējam nekādā veidā ietekmēt arodbiedrību suverenitāti,» skaidro SC Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs. Viņaprāt, SC ir pieredze masu pasākumu rīkošanā un prasme izvairīties no nevajadzīgas kaislību uzkurināšanas: «Ignorēt to būtu sliktāk. Saprotu, ka mūsu nelabvēļi iztulkos to par priekšvēlēšanu soli, bet nav mūsu vaina, ka tas notiek pirms vēlēšanām.» Šāda veida visas Eiropas arodbiedrību pasākums iepriekš nav bijis, norādīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Pēteris Krīgers, kurš uzskata, ka partijām tas nav jārīko. LBAS un tās dalīborganizācijas Latvijā pasākumā piedalīsies, taču vēl nav lemts, vai tas būs ģenerālstreiks vai kāda cita protesta forma, - konkrēti spriedīs augustā. Oficiāli nevienas partijas priekšlikums sadarboties LBAS valdē nav saņemts.« Noteikti kāds to mēģinās izmantot priekšvēlēšanu kampaņā. Mēs varam runāt ar visām partijām, bet gribam dzirdēt, ko katra no tām domā darīt,» izteicās P. Krīgers.
«Tā pilnīgi noteikti ir daļa no priekšvēlēšanu cīņas. Saskaņas centrs nekad iepriekš nav aicinājis uz streiku vai citiem aktīviem protestiem pret valdību. Ja valsts ekonomiskā situācija ir galvenais iemesls, kāpēc to darīt, tad ir jautājums, kāpēc streiks nenotiks agrāk,» SC aicinājumu komentē sociālantropologs Roberts Ķīlis. Taču viņš nedomā, ka šī akcija var pāraugt 2009. gada 13. janvāra notikumiem līdzīgos nemieros, kad Vecrīgā lidoja akmeņi, jo pat neliela vardarbība uz ielām var atņemt ļoti daudz balsu vēlēšanās: «Latvijas cilvēki nav tendēti uz vardarbību, viņi ir labi runātāji un kliedzēji. Taču nevar izslēgt marginālu grupējumu provokācijas.»
Citas kreisā spārna partijas Latvijā uz ideju par iespējamajām akcijām 29. septembrī pagaidām reaģē piesardzīgi. «Partijai aicināt uz streiku un aktīvi uzņemties tā rīkošanu ir nevietā. Kā SC taisās to darīt - staigāt pa uzņēmumiem un aģitēt? Ja arodbiedrības mūs aicinās, lemsim par zināmu publisku atbalstu,» teica LSDSP valdes priekšsēdētājs Jānis Dinevičs. Savukārt PCTVL līdzpriekšsēdētājs Juris Sokolovskis netic, ka ģenerālstreikam varētu būt daudz atbalstītāju: «Darba devējiem pieaug iespējas cilvēkus atlaist, bet darba ņēmējiem samazinās iespēja atrast jaunu darbu. Pēc gada, diviem, kad uzlabosies situācija darba tirgū, streiku iespējamība pieaugs.» Partijas Jaunais laiks Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis aģentūrai LETA izteicis cerību, ka cilvēki neatsauksies provokācijām, jo ir sapratuši, ka taupības pasākumi ir nepieciešamība. Arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pauda uzskatu, ka tā ir priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļa, un izteica cerību, ka nekādas nekārtības nenotiks.