Kā pa diedziņu
19. decembrī Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja jauno veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, sasaistot tiesības uz valsts budžeta apmaksātu veselības aprūpi ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu. Lai gan likumprojekts sēdē izraisīja plašas diskusijas, tomēr to atbalstīja vairākums deputātu. Arī turpmāko virzību Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (Vienotība) vērtē pozitīvi. Tieši šajā komisijā likumprojekts tiek sagatavots turpmākajai virzībai un, kā Dienai pastāstīja J. Reirs, problēmu nebūs. Viņš paskaidroja, ka ar obligātās veselības apdrošināšanas ideju komisija jau iepazīstināta 10. Saeimas laikā un šobrīd ir jūtams atbalsts. Lai gan, gatavojot likumu uz 1. lasījumu Saeimā, komisijā bijuši vairāki jautājumi, tomēr iebildumu nav bijis un neviens pat neuzstāja uz balsojumu, sacīja J. Reirs. Līdz ar to, ja viss būtu atkarīgs no komisijas darba, tad 1. jūlijā likums varētu stāties spēkā. Tomēr šaubas komisijas priekšsēdētājam rada iespējamais balsojums Saeimā 2. un 3. lasījumā, jo, pēc viņa teiktā, dažreiz balsojumi ir pret loģisko saprātu. Šajā gadījumā gan svarīgi ir savu viedokli argumentēt, lai varētu veikt izmaiņas likumprojektā, uzskata J. Reirs.
Arī pati veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība), kura ir galvenā jaunā likuma aizstāve, Dienai sacīja, ka turpmākā likuma virzība ir atkarīga tikai no Saeimas, bet no plašākiem komentāriem atteicās. Līdz ar to, ņemot vērā deputātu balsojumu 1. lasījumā, varētu teikt, ka viss iet kā pa diedziņu.
Pat līdz tiesai
Lai gan Saeimā šķietami viss ir kārtībā, tomēr nozares pārstāvju vidū ir arī lieli skeptiķi. Tāpat šis jautājums tiek skatīts arī Tiesībsarga birojā. Piemēram, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis Dienai norādīja, ka jaunais likums ir pretlikumīgs gan no Satversmes, gan no cilvēktiesību, gan no citu starptautisko normatīvo aktu viedokļa. Tāpat viņš nesaskata nekādus ieguvumus pacientiem. Jaunās sistēmas virzība, pēc viņa domām, būs atkarīga no premjera maiņas. Ja mainīsies veselības ministrs, tad, iespējams, likuma virzība tiks pārtraukta. Bet, ja jaunais Ministru prezidents tāpat kā Valdis Dombrovskis (Vienotība) atbalstīs pašreizējo veselības ministri I. Circeni, tad likumprojekts tiks pieņemts. Tomēr šādā gadījumā P. Princis prognozē tiesvedību. «Jau tagad visaugstākajā līmenī tiek gatavota tiesvedība pret šo likumu. Pieļauju, ka tas būs tiesībsarga kompetencē,» sacīja P. Princis.
Attiecībā gan uz jauno likumprojektu tiesībsarga pilnvarās ir norādīt Saeimai uz trūkumiem likumprojektā un iesniegt savus priekšlikumus vai normatīvā akta redakcijas. Par pašu likumprojektu Satversmes tiesā vērsties nav iespējams, Dienai paskaidroja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska. Savukārt, ja Saeima neņem vērā tiesībsarga iebildumus un likumprojekts tiek pieņemts Saeimā, tad ir pamats vērsties Satversmes tiesā. Tomēr šobrīd grūti ir prognozēt, vai jaunais likumprojekts iegūs likuma spēku, lai gan patlaban nav redzami ieguvumi, ko sabiedrība iegūs ar jauno regulējumu, sacīja I. Rezevska. Arī pats tiesībsargs Juris Jansons Dienai norādīja, ka likuma tālāka virzīšana ir sasteigta rīcība aiz politiskas spītības, kā rezultātā tiek tracināta tauta. Ieguvumus viņš neredz. Arī tiesībsarga ikgadējā konferencē, runājot par šiem jautājumiem, visi, ieskaitot ministrijas pārstāvjus, atzina, ka vienīgais ieguvums būs sakārtota veselības aprūpes finansēšanas sistēma, kā ietekmē, iespējams, samazināsies ēnu ekonomika. Bet pacientiem pagaidām ieguvumu nebūs.
Problēmas gan var rasties arī ar tīri tehniskiem jautājumiem. Piemēram, rīkojot iepirkumus, jo iesaistītas ir 15 valsts institūcijas.
Pārejas periods
Patlaban iecerēts, ka obligātās veselības apdrošināšanas sistēma jāievieš līdz 2014. gada 1. jūlijam, kad tiks sākta uzskaite, lai cilvēki, kuri 2014. gadā vismaz pusgadu būs maksājuši iedzīvotāju ienākuma nodokli, no 2015. gada 1. jūlija būtu tiesīgi saņemt veselības aprūpes pakalpojumus. Līdz 2017. gadam gan iecerēts pārejas periods, lai iedzīvotāji un iestādes varētu pielāgoties sistēmai.
Likumā paredzēts, ka veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu iezīmēs no iedzīvotāju ienākuma nodokļa 3,65 procentpunktu apmērā, kas nozīmē, ka iedzīvotājiem papildus jauni nodokļi nebūs jāmaksā. Ja persona sistēmā neiekļausies nemaksāta iedzīvotāju ienākuma nodokļa dēļ, tā saņemt varēs tikai neatliekamo palīdzību vai arī par pakalpojumu būs jāmaksā pilna cena. Veselības minimums gan tiks nodrošināts visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas. Tāpat valsts apdrošinās 19 iedzīvotāju grupas, piemēram, bērnus, bezdarbniekus, kuri būs reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā, pensionārus un studentus, kam valsts apmaksātie pakalpojumi būs pieejami tādā pašā apmērā kā nodokļa maksātājiem. Savukārt cilvēki, kas neiekļaujas sistēmā, bet to vēlēsies, varēs veikt valsts veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas - reizi mēnesī maksājot 28 eiro vai arī samaksājot vienreizēju brīvprātīgu maksājumu trīs minimālo mēnešalgu apmērā.