Kad A.Luhsi šonedēļ izraudzījās VDI vadītāja amatam, pirmās šaubas medijos izraisīja viņa biogrāfijā norādītā atsauce uz ASV iegūto izglītību, beidzot Newport International University, kas tiek uztverta kā tautas augstskola. Tā nav akreditēto augstāko mācību iestāžu skaitā, tā informēja portāls delfi.lv, atsaucoties uz Akadēmiskā informācijas centra atzinumu. Dienas rīcībā ir informācija, ka A.Luhse 1991.gada 26.jūnijā ir beidzis Krievijas Sociālpolitisko zinātņu institūtu, bet 1992.gada jūlijā viņam izsniegts Moldovas Ekonomiskās akadēmijas diploms. Te vietā jautājums, kā 80.gadu beigās un 90.gadu sākumā viņš vienlaikus varēja mācīties divās mācību iestādēs, kas atrodas katra savā pilsētā. Uz Dienas jautājumu, kā A.Luhsem izdevies pabeigt augstskolu Kišiņevā, viņa pirmā reakcija bija: «Es to neesmu beidzis.» Uz atgādni, ka par to liecina viņam izsniegtais diploms, A.Luhse atzina: «Diploms ir, bet tā nav nekāda izglītība, tāpēc to es nekur neminu.» Tas gluži neatbilst patiesībai, jo Latvijas Zaļās partijas interneta mā-jaslapā A.Luhse arī ir pieteikts kā ekonomikas zinātņu maģistrs. Taču viņš teic, ka svarīgākais izglītības iegūšanas ceļā esot pārkvalificēšanās Maskavā, pirms četriem gadiem iegūstot psihologa konsultanta sertifikātu. No publiski pieejamā A.Luhses dzīves stāsta nav skaidrs, ar ko viņš nodarbojies no 1987. līdz 1992.gadam, ko A.Luhse skaidro ar klātienes studijām Maskavā. Viņš ir viens no Latvijas Zaļās partijas līderiem, taču savu politisko darbību 90.gados viņš sāka Tautas saskaņas partijā.
Pēteris Leiškalns, kurš ir viens no 20 pretendentiem, kas bija pieteikušies konkursā uz VDI direktora amatu, ir ieguvis maģistra grādus ekonomikā un tiesību zinātnēs, kā arī augstāko profesionālo izglītību sociālajā aprūpē. Viņš neapšauba A.Luhses spējas vadīt šo iestādi, «jo viņš ir radošs cilvēks, un tas ir svarīgi - galarezultāts mani apmierina, bet neapmierina tas, ka tiek nerroti citi pretendenti». P.Leiškalns norāda, ka šis process grauj ticību tam, ka konkursi tiek organizēto godīgi. U.Augulis uzsver, ka konkurss esot bijis ļoti nopietns trijās kārtās, uzklausot 12 pretendentus un visas sarunas ierakstot diktafonā. Pārējo pieteikumi neesot atbilduši konkursa prasībām. Konkursa komisijā bija arī Elīna Egle no Darba devēju konfederācijas un arodbiedrību līderis Pēteris Krīgers.