Dzimis Berlīnē, bet 1953.gadā vecāki pārceļas uz Rīgu. Seržs apguvis latviešu valodu un vairākkārt uzsvēris, ka Latvijai veltījis savu darba mūžu un uzskata to par dzimteni. Par īpašiem nopelniem valsts labā viņam piešķirta Latvijas pilsonība. Sergejs tūlīt pēc skolas no 1964.gada strādā Rīgas Kinostudijā. Sākot no visvienkāršākajiem darbiem - aparatūras tehniķa un operatora asistenta. Dabisks turpinājums ir studijas Maskavas kino augstskolā VGIK, ko Seržs beidz ar izcilību (1976). Ne velti Hercs Hranks savai filmai Aizliegtā zona (1975) izvēlas divus perspektīvākos tālaika jaunos operatorus Juri Podnieku un Sergeju Nikolajevu. Sadarbība turpinās arī filmās Nostāsti, Jūsu biļeti! (1976), Sirmā gvarde (1977) kopā ar Kalvi Zalcmani u.c. Veiksmīga bijusi sadarbība ar Ansi Epneru un Aivaru Freimani. Seržs filmējis neskaitāmus sižetus kinožurnāliem. Gara radinieks bijis arī ar režisoru Jevgeņiju Paškeviču. Garā diena (1981) ir viena no savdabīgākajām Rīgas dokumentālistu filmām. S.Nikolajevs pievērsies arī režijai, radot izcilas pērles par māksliniekiem Borisu Bērziņu un Hildu Vīku. Par savu operatora gulbja dziesmu Seržs esot nosaucis beigu kadru no Garās dienas - laiva, kas lēni izzūd laika upē... Lai Seržam gaišs šis tālais ceļš...
Izvadīšana 30.XII plkst.13.00 Rīgā, Pļavnieku kapos.
Latvijas Kinematogrāfistu savienība