Ar autobusu un taksometru, pārpildītās mašīnās. Zvejnieku laivās no Atēnām uz Itāliju, bet pirms tam diennaktīm ejot kājām un pat peldus šķērsojot upi kaut kur uz Turcijas un Grieķijas robežas. Kamēr lielvalstis plēšas propagandas cīņās, kāpēc īsti Sīrijā līst asinis, bēgļu bērni atsāk skolas gaitas.
Mugursoma zem drupām
Libānas ostas pilsēta Tripole jau 600 gadu ir slavena ar ziepju gatavošanas mākslu. Tagad pasaules ziņu lentēs senā feniķiešu «trīspilsēta» arvien biežāk dominē Sīrijas asinskauju kontekstā. Kad arī Sīriju pārņēma Arābu pavasaris, daudzi sīrieši uz Tripoli devās patvēruma meklējumos. Situācija pilsētā saasinās - arvien biežāk izraisās sadursmes starp Sīrijas prezidenta Bašāra al Asada atbalstītājiem un oponentiem. Sīrijas notikumu runaspersona Libānā, ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) pārstāve Ariane Rammeri stāsta Dienai, ka drošības situācija pasliktinās. Tas nozīmē, ka kļūst arvien sarežģītāk palīdzēt bēgļiem. «Sadursmju dēļ mums uz laiku nācās slēgt bēgļu reģistrācijas centru. Reizēm strādājam tikai daļēji, jo darbinieki netiek uz darbu. Arī Bekā ielejā darbs ir ierobežots - eksistē cilvēku nolaupīšanas draudi. Lai bēgļus pasargātu, mēs izvairāmies no lieliem pūļiem reģistrācijas punktos,» viņa saka.
Sociālie darbinieki pauž satraukumu, ka kļūst arvien sarežģītāk atrast pajumti Sīrijas bēgļu tūkstošiem. Daudzi pašlaik mīt skolās, bet atsākušās mācības, un jāmeklē citas izmitināšanas iespējas. Ir atrastas 11 pamestas skolas Bekā ielejā, kas steigšus tiks remontētas, tiklīdz būs nokārtotas attiecīgās atļaujas. Plānots, ka tur izmitinās aptuveni 500 cilvēku, kas pašlaik mīt pārpildītās kolektīvajās patversmēs. «Mēs sazināmies ar bēgļiem, aicinām pieteikt bērnus skolā, tiekamies ar izglītības iestāžu direktoriem, lai atrastu vietas bērniem. Libānas valdība šai ziņā sniedz atbalstu, UNHCR segs dažādas izmaksas, piemēram, par mācību līdzekļu iegādi,» uzsver Rammeri.
Daudzi sīriešu bērni, kas kopā ar ģimeni bēgļu gaitās devās jau gada sākumā un iestājās skolā pagājušajā semestrī, sastapās ar grūtībām, jo daudzās skolās Libānā mācības notiek franču vai angļu valodā, bet Sīrijā mācību process ir tikai arābu valodā. Tāpēc tika nodrošinātas vasaras skolas, lai kompensētu robus bērnu zināšanās un vienlaikus mazinātu psiholoģisko traumu sekas. Daudziem bērniem piešķirtās skolas lietas ir vienīgā saikne ar bērnību, jo, dodoties bēgļu gaitās, pašu penāļiem, kontūrkartēm un flomāsteriem ceļasomā nepietika vietas. Viss palika Sīrijā. Daudziem - zem sagruvušu māju drupām.
Nojumēs, skolās, nometnēs
Libānā bēgļi galvenokārt paliek viesģimenēs - dažreiz mājās, palīgēkās vai īpaši izveidotās nojumēs. Plānots dot pajumti patversmēs apmaiņā pret nelielu atlīdzību. «Citi īrē dzīvokļus, bet mēs zinām, ka daudziem ir problēmas samaksāt par īri, jo situācija «ievelkas». Daudzi paņēma līdzi nelielus iekrājumus, bet tie ir izsīkuši,» saka Rammeri. Tā kā Libānā nav bēgļu nometņu, pagaidām nav problēmu ar masveida slimību izplatību, tomēr valsts austrumdaļā bēgļiem ir sarežģīti atrast tīru ūdeni, tāpēc sākas vēdera vīrusi. Rammeri saka, ka organizācijas UNICEF un Action Contre La Faim (Iniciatīva pret badu) steidzami risina ūdens piegādes problēmu šajā reģionā. Vali Halida reģionā jau ir ieviesta ēdienu kuponu sistēma, secināts, ka labāk lai bēgļi paši veikalā izvēlas ēdienu, nevis reizi mēnesī saņem pārtikas pakas kā pašlaik Tripolē.
Rammeri min, ka, lai izvairītos no ēdiena bojāšanās saulē, ir izveidota speciāla pārtikas uzglabāšanas sistēma. Internetā lasāms, ka pārvadājamo pārtikas telšu (t. s. rub halls) ražošana un piegāde palīdzības aģentūrām ir pat skumji specifiska biznesa niša. «Arī tuksneša nometnē Jordānijā, kur atrodos pašlaik, ir izvietotas īpašas pārvadājamās noliktavas,» saka UNHCR pārstāve.
Ziemeļjordānijas nometnē Za'atari, kas tika atklāta pirms mēneša, pašlaik ir 4500 Sīrijas bēgļu, bet šeit var izmitināt līdz pat 130 tūkstošiem cilvēku. Pēdējās dienās bēgļu skaits strauji palielinās. Tuksnesī izvietotas baltas teltis, arī šūpoles un slīdkalniņš. Bērni grib būt bērni arī kara bēgļu gaitās. Jordānijā reģistrēti ap 40 tūkstošiem Sīrijas bēgļu, aptuveni puse ir bērnu, daudzi ir iekavējuši mācību procesu. Daudzi šeit ieradās bez vecākiem.
200 tūkstoši bēgļu
«Tā jau ir norma, ka līdz pēcpusdienai upuru skaits Sīrijā sasniedz trīsciparu skaitli. Daždien tas notiek pat agrāk,» savā Twitter kontā pauž aktīviste Razana Safūra. Dažu cilvēku niknums uz kādreiz mīlēto Sīrijas nācijas vadītāju, pēc izglītības acu ārstu, Bašāru al Asadu ir liels. Safūra raksta: «Vēlos, lai Bašāru soda ar nāvi.»
Iespējams, daudzi, kas devušie bēgļu gaitās, pat nav iedziļinājušies, kas un kāpēc jāsoda un kurš īsti ir kurā pusē. Viņi vienkārši bēg no kara šausmām. Kam izdodas, uz ārzemēm. Kam ne, tie bēg turpat Sīrijas iekšienē uz citām apdzīvotām vietām - tādu ir ap 1,2 miljoniem. Pašlaik Turcijā reģistrēti aptuveni 75 tūkstoši bēgļu, Jordānijā - 61 tūkstotis, Libānā - 51 tūkstotis, Irākā - 15 898. Jau pašlaik izceļojušo skaits sasniedz 202 tūkstošus - tā ir tikai oficiālā statistika. Daļa nereģistrējas, daļa iestrēgst uz Sīrijas robežas un lielā ļaužu burzmā gaida savu turpmāko likteni. Kaimiņvalstis visus uzņemt nevar, tāpēc daļa plāno doties tālāk - uz Eiropas Savienību. Valsts robežsardze informē, ka Latvijā ir ieradušies tikai daži sīrieši - šogad četri, pērn 16.
Tikmēr pagājušajā nedēļā Kairā kāds sīrietis, uzzinājis, ka Sīrijā nogalināti viņa vecāki, draudēja uzspridzināt Arābu līgas mītni, bet sīriešu bēgļu bērni Libānā ar Tripoles meistaru darinātajām ziepēm nomazgā no degunteļiem tuksneša putekļus, mēģina aizmirst karā redzēto un sēžas skolas solā.