Neoficiāli dzirdēts, ka J. Klauža turpmākā rīcība varētu būt saistīta ar to, kurš varēs palīdzēt Līvāniem saglabāt slimnīcu, un tam, kurš to varēs solīt, ir cerības uz politiķa atbalstu. J. Klaužs uzsvēra, ka ar šantāžu nekad nav nodarbojies un nav ne pie viena gājis ar prasībām. Viņaprāt, valdībai pieteicies tik daudz atbalstītāju, ka viņa niecīgo balsi tai nevajagot. Jāatgādina, ka Aigara Kalvīša (TP) valdības laikā, visticamāk, tieši J. Klauža uzstājības dēļ Līvānus iekļāva to 17 pilsētu skaitā, kuras var pretendēt uz Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu reģionālās nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšanai, bet Preiļiem kā rajona centram neizdevās iekļūt šajā sarakstā.
A. Šķēle atzina, ka nespējot risināt Līvānu problēmas, un viņš nevarot solīt to, ko nevar izdarīt. Bija jaušams, ka TP līderim ir zināmas J. Klauža prasības, taču viņš tikai atgādināja, ka TP agrāk ir nodrošinājusi ievērojamu valsts finansiālo atbalstu Līvānu infrastruktūras attīstībai. J. Klaužs iepriekš bija atzinis, ka viņa misija Saeimā ir gādāt par atbalstu novadam. Var secināt, ka TP pēc aiziešanas opozīcijā sāk atspēlēties tās īstenotā politika. TP vēlēšanu kampaņas būvēja uz vietējiem līderiem, kuri lepojas ar pašvaldību objektiem, kas uzcelti par TP sarūpētajiem līdzekļiem, izmantojot atrašanos pie varas. Vietējie līderi stājās TP ne tik daudz ideoloģijas dēļ, bet lai saņemtu valsts atbalstu pašvaldībai.