Nākamā tiesas sēde digitālās TV lietā paredzēta trešdien, taču uz to, visticamāk, A. Šķēle vēl netiks uzaicināts. Viņš Dienai sacīja, ka dosies uz tiesu liecināt, tiklīdz būs saņēmis tiesas pavēsti un varēs saskaņot ierašanās laiku tiesā. «Katra Latvijas pilsoņa pienākums ir sniegt patiesas liecības, lai varētu nodibināt taisnību,» teica A. Šķēle. Jautāts, vai tas nozīmē, ka viņš tiesā teiks taisnību, kāpēc kā šī trasta patiesā labuma guvēji minētas viņa meitas un šķirtā sieva, A. Šķēle vairākkārt tikai atkārtoja sacīto par katra pilsoņa pienākumu.
Pagājušajā nedēļā A. Šķēle žurnālistiem apstiprināja, ka ir YTT dibinātājs, taču noliedza, ka viņa ģimene ir patiesā labuma guvēja. Viņš gan atteicās skaidrot, kādēļ trasts dibināts. Saņemtie dokumenti un Gērnsijas grāmatveža Maikla Neigla Gērnsijas varas iestādēm sniegtās liecības ļauj secināt, ka ārzonu firmas A. Šķēle un viņa advokāts Jānis Loze, iespējams, izmantojuši ne tikai, lai Kemp-mayer aizsegā realizētu daudzus miljonus vērto digitālās TV projektu, bet arī saistībā ar Latvijas kuģniecības privatizāciju un Grobiņas vēja parka īstenošanu.
Prognozes par to, vai A. Šķēlem nekad netiks uzrādīta apsūdzība digitālās TV lietā, ir pretrunīgas. Prokuratūra aizvien turpina izmeklēt no digitālās TV lietas 2007.gada rudenī izdalītu kriminālprocesu, kurā tiek skaidroti Kempmayer patiesie īpašnieki.
Digitālās TV lietā uz apsūdzēto sola sēž vairākas A. Šķēlem pietuvinātas personas.