Strādājot pienāca brīdis, kad datubāze uzrādīja: sociālās apdrošināšanas nodokli esmu maksājis 10 gadus un 0 mēnešus. Tuvojos 75 gadu vecumam - varētu sākt domāt par pensionēšanos. Izvēlējos tuvāko Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļu, izdrukāju no datubāzes visas mēneškārtīgās nodokļu iemaksas no katra manu septiņu darba devēju atalgotiem darbiem un devos pēc pensionāra apliecības.
Sanāk vai nesanāk?
VSAA ierēdne sāka skaitīt mēnešus, kad iemaksāti nodokļi. Diemžēl nepietiekot! Skaitīja otrreiz - atbilde tā pati. Ierēdne aizgāja runāt ar nodaļas vadītāju. «Redziet,» paskaidroja vadītāja, «ja vienā mēnesī ir divi darba devēji, tad tomēr ieskaita tikai vienu mēnesi.» Teicu, ka to visu saprotu, bet vai mēs visi trīs kopā nevarētu saskaitīt, vai man 120 atsevišķos mēnešos ir bijušas nodokļu iemaksas? Tā arī nolēmām, un beigās visi trīs priecīgi iesaucāmies: «Sanāk!»
Bet pensionāra apliecību joprojām nevarēju saņemt. «Jūs tagad varat mums uzrakstīt iesniegumu par pensijas pieprasīšanu, un mēneša laikā jums aizsūtīsim atbildi. Ja tā būs labvēlīga, būs jāatnāk vēlreiz, lai apliecību saņemtu,» skanēja atbilde. Pirms priecīgs devos prom, ierēdne vēl mīļi piebilda: «Matemātika nav mana stiprā puse.»
Nepagāja ne nedēļa, kad elektroniski no citas VSAA nodaļas saņēmu iestādes inspektores paziņojumu, ka man pensija tiešām piešķirta. Tikai trūkstot vienas formalitātes - jāiesniedz nodokļu grāmatiņa. Kas tā tāda? Ne valsts, ne pašvaldības, ne privātā sektora darba devēji man tādu 10 gadu laikā ne prasīja, ne piedāvāja! Atbilde atnāca laipna: tiešām tāda grāmatiņa vairs netiek lietota, bet, lai kvalitatīvi savu darbu izdarītu, ierēdņa pienākums ir to pieprasīt. Turpinājās pieklājīga sarakste un mierinājums, ka vajadzīga tikai grāmatiņa, bez nodokļu datiem. To varot iegūt jebkurā Valsts ieņēmumu dienesta nodaļā. Šķīrāmies elektroniski. Draudzīgi.
Meklējiet vien tālāk!
VID ierēdne ātri datorā atrada visu manu Latvijas nodarbinātības vēsturi. Man nodokļu grāmatiņa esot izsniegta pirms sešiem gadiem Liepājā, pat parādīja, kā šī palielā burtnīca izskatījās. Tādu ieraudzīju pirmo reizi mūžā, bet ierēdni tas nepārliecināja. Lai tik eju mājās un rūpīgāk meklēju. Iebildu, ka nevarēšu atrast ko tādu, kas man nekad nav bijis, bet viedoklis nemainījās: «Meklējiet vien tālāk vai maksājiet soda naudu.» Tātad tomēr ir cerība tikt pie pensionāra apliecības?! «Samaksājiet pastā 10 latu soda naudu, atnesiet čeku, un mēs izsniegsim dublikātu.»
Arī pastā radās sīks pārpratums. Kad devu pasta darbiniecei 10 latu zīmi, viņa pasmaidīja un teica: «Vienpadsmit.» - «Bet no rīta vēl bija desmit,» piezemēti iebildu. «Pastam tak arī kas jānopelna,» dzīves gudrību izskaidroja pastniece. Ar kvīti kabatā droši devos atpakaļ uz VID nodaļu. «Vai tagad dabūšu savu pensionāra apliecību?» pārliecināts jautāju. «Nē, bet nu jūs varat uzrakstīt iesniegumu nodokļu grāmatiņas dublikāta saņemšanai. Un paskaidrojiet, kāpēc jums šāds otrreizējs dokuments vajadzīgs.» Mazliet vēl draudzīgi pastrīdējāmies, vai šī ir mana pirmā vai otrā nodokļu grāmatiņa, bet jau pēc brīža jauna nodokļu grāmata bija man rokā. Liela balta burtnīca, ar manu vārdu un personas kodu, bet... «Te nav nekādu datu par manu nodokļu maksāšanu,» pārsteigts iesaucos. «Kāpēc lai būtu, ja viss uzrādīts datorā?» pārsteigta bija VID ierēdne. «Bet kāda jēga man šo grāmatiņu iegūt?» vēl mēģināju cīnīties. «Tāpēc, ka VSAA pieprasa,» man izskaidroja loģiku.
Svarīgāks par citiem
Šķita, nu pensionāra apliecība jau rokā. Optimismu VSAA vairoja lielais ļaužu pulks. Tas varēja nozīmēt tikai to, ka Latvija spēj apmierināt daudzu iedzīvotāju vajadzības. Arī manas. Laipns ierēdnis paskatījās pasē, tad datorā un manā nodokļu grāmatiņā ierakstīja, ka man piešķirta vecuma pensija. «Lūdzu, jūs varat iet,» teica ierēdne un atdeva man gan pasi, gan nodokļu grāmatiņu. «Bet es taču atnācu, lai nodotu savu nodokļu grāmatiņu!» izsaucos un saņēmu atbildi: «Man tā nav vajadzīga.» Un kā ar pensionāra apliecību? «Katrā laikā, tikai atnesiet arī fotogrāfiju...» Trešo reizi VSAA nodaļā jau jutos kā mājās. Tai pašai darbiniecei priekšā noliku visus dokumentus un fotogrāfijas dažādos lielumos. Viņa paņēma mazāko un ar lielu veiklību izgatavoja dokumentu ar lepno uzrakstu Pensionāra apliecība. Uzreiz sapratu šī dokumenta svarīgo nozīmi, jo tas ir krietni lielāks par parastām plastikas kredītkartēm, pat par Latvijas Republikas jauno personas apliecību. Un tas nekas, ka pensionāra apliecība naudas maka paredzētajos nodalījumos neiet iekšā.