Šādu iespēju skolēniem jau sesto gadu sniedz Daugavpils pilsētas dome, kas budžetā atvēlējusi vairāk nekā 140 tūkstošus eiro, lai šovasar savās kapitālsabiedrībās un padotības iestādēs nodarbinātu apmēram septiņsimt jauniešu vecumā no 15 līdz 19 gadiem. Savukārt vēl trīssimt 13-14 gadu veciem jauniešiem būs iespēja piepelnīties, veicot palīgdarbus kādā no Daugavpils skolām. Taču, tā kā strādāt gribošo skolēnu ir vairāk nekā līdzekļu, ko Daugavpils pašvaldība šim mērķim var atvēlēt, katrs tiks nodarbināts vien divas nedēļas. «Arī iepriekšējos gados atsaucība bija liela un jaunieši izteica vēlmi strādāt ilgāk - daļa vēlas nopelnīt kabatas naudu, bet daudzām ģimenēm tas ir atspaids, lai iegādātos mācību līdzekļus,» norāda Daugavpils pilsētas domes Jaunatnes departamenta pārstāve Irēna Ivanova.
Apgūt darba tikumu pašvaldību paspārnē skolēni šovasar varēs arī citās pilsētās - Krāslavā, Rēzeknē, Jelgavā, Rīgā, Liepājā, Jēkabpilī. Tam atvēlētais finansējuma apmērs gan ir atšķirīgs, piemēram, Jelgavas pilsētas dome jauniešu algām vasaras darbos atvēlējusi 92 tūkstošus eiro, kas ir par 20 tūkstošiem vairāk, nekā skolēniem izmaksāts pērn. Pašvaldības pārstāve Egita Veinberga skaidro, ka šovasar ar darbu plānots nodrošināt lielāku skaitu vidusskolēnu - viņi varēs strādāt Zemgales Olimpiskajā centrā, bibliotēkās, muzejos, pilsētsaimniecības uzņēmumos. «Izraugoties vasaras darbiniekus, tiks vērtēta skolēnu motivācija, bet priekšroka būs bērniem no daudzbērnu ģimenēm,» norāda E. Veinberga. Līdzīga kārtība iepriekšējos gados bijusi Ventspilī - tur pašvaldība iespēju strādāt deva tikai bez vecāku gādības palikušiem skolēniem un tiem, kuru ģimenes atbilst maznodrošināto statusam. Savukārt šogad Ventspils dome skolēnu vasaras nodarbinātības programmu plāno organizēt sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA).
Sliktākā situācijā šovasar būs galvaspilsētas skolēni - pērn Rīgas dome nodarbināja 400 bērnu, bet šogad pie darba tiks tikai apmēram simts. Turklāt mainīta arī programmas forma - pērn iespēja strādāt dota 13-14 gadu veciem skolēniem, bet šogad pašvaldība algos tikai vidusskolēnus, gādājot, lai viņiem domes struktūrvienībās būtu iespēja darīt savai nākotnes profesijai pietuvinātas lietas, nevis strādāt vienkāršus palīgdarbus, skaidro Labklājības departamenta Nodarbinātības nodaļas vadītāja Ruta Klimkāne.
Atšķirīga pieeja skolēnu nodarbināšanai vasarā ir Rēzeknē - tur pašvaldība uzrunā vietējos uzņēmējus, aicinot pieņemt darbā jauniešus, un pretī līdzfinansē daļu mazā strādnieka atalgojuma. Rēzeknes pilsētas jaunatnes lietu speciāliste Iveta Balčūne atklāj, ka programma tiks turpināta arī šovasar, bet skolēniem atvēlēto darbvietu skaits būs atkarīgs no uzņēmumu atsaucības. Pērn vakances piedāvājis 21 darba devējs, bet strādāt vēlējās piecas reizes vairāk skolas vecuma rēzekniešu, tāpēc daudziem nācās sevi pierādīt darba pārrunās.
Divi miljoni skolēnu algām
Pašvaldību iesaistīšanās skolēnu nodarbināšanā sākās 2009. gadā, kad krīzes ietekmē tika pārtraukta NVA vasaras darba programma. Taču šogad tai atkal pieslēdzas valsts - Labklājības ministrija (LM) šim nolūkam savā budžetā rezervējusi 2 miljonus eiro. NVA apstiprina, ka vasaras brīvlaikā skolēni varēs strādāt līdz pat diviem mēnešiem, un jau tagad aicina pašvaldības, nevalstiskās organizācijas un komersantus pieteikt darbvietas. Pirms sešiem gadiem, kad šo projektu vēl nebija ietekmējuši taupības pasākumi, iespēju vasarā nopelnīt visā Latvijā izmantoja 12 tūkstoši skolēnu. LM pārstāve Marika Kupče norāda, ka plašāka informācija par programmu būs pieejama marta beigās.
Tā gan neatrisinās jauniešu bezdarba problēmu, jo minētajā pasākumā varēs piedalīties tikai skolēni, taču valstī patlaban ir vairāk nekā deviņi tūkstoši jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kuri nekur nemācās un nestrādā algotu darbu. Tie ir teju desmit procentu no kopējā bezdarbnieku skaita. Labā ziņa ir tā, ka šā gada janvārī darbā izdevās iekārtoties pustūkstotim jauniešu.