Brīžos, kad mūsu deputātiem trūkst ideju, kā pievērst sev uzmanību, tās vienmēr var aizgūt no austrumu kaimiņa un dažkārt šādam politikas plaģiātam gūt atbalstītājus pat politisko oponentu vidū, kuri citādi no Krievijas vārda piesaukšanas vairās kā velns no krusta. Šonedēļ par to pārliecinājāmies saistībā ar saskaņietes Jūlijas Stepaņenko rosinātajiem likumu grozījumiem. Tie paredz aizliegt skolās tādu mācību līdzekļu un citu materiālu izmantošanu, kuri var negatīvi ietekmēt izglītojamā tikumisko, estētisko, intelektuālo vai fizisko attīstību. Iniciatīvu komisijas sēdē atbalstījuši gan Saskaņas, gan Nacionālās apvienības, gan Latvijas Reģionu apvienības deputāti.
Kā šādus aizliegumus izkontrolētu, protams, deputātiem nerūp. Kaut arī šajā jomā šo to varētu pamācīties no kaimiņvalsts. Tieši šonedēļ internetā parādījās ziņas, ka Irkutskas apgabalā, respektējot federālā likuma Par bērnu aizsardzību no informācijas, kas nodara kaitējumu to veselībai un attīstībai, varas iestādes bibliotēkās veikušas lielo tīrīšanu. Grāmata par Karlsonu, kas dzīvo uz jumta, atzīta par kaitīgu, jo tajā tiekot noliegtas ģimenes vērtības un tā veicinot necieņu pret vecākiem. Marka Tvena aprakstītie Toma Sojera un Haklberija Fina piedzīvojumi Krievijas izglītības iestāžu skatījumā var veicināt bērnu klaiņošanu. Pasakā par Rausīti saskatītas vardarbības pazīmes, par Īkstīti - piespiedu laulības piemērs. Izbrāķēto vidū ir pat krievu pasaka par Ivanu Careviču un pelēko vilku, jo ataino zirga un Daiļās Jeļenas nozagšanu.
Kādam varbūt šie liegumi šķiet bezjēdzīgi, jo bērni minētos darbus un citu «nevēlamo» informāciju varēs gūt caur internetu? Arī par to Krievijā ir padomāts - Novosibirskā prokurori nupat cēluši iebildumus pret bezvadu interneta brīvu pieejamību kafejnīcās, tieši atsaucoties uz pieminēto likumu. Tā ka, ja pie mums ievieš bērniem kaitīgo grāmatu sarakstus, būtu jāslēdz arī visi Lattelecom WiFi soliņi, jāreģistrē Zelta zivtiņu, Okartes u. c. īpašnieki, ja tiem tiek nodrošināta pieejam internetam.
Absurds? Ne mazāks kā centieni skolas padarīt par tādām kā puritānisma saliņām, kas darbojas it kā pilnīgi citā, ar realitāti nesaistītā pasaulē. Šaubos, vai audzināšanas ar aizliegumu palīdzību atbalstītāji arī savus bērnus «uzsēdinājuši uz informatīvās diētas».
Ja ir kas vērtējams par absurdu, tad tā ir deputātu niekošanās darbavietā ar visādām muļķībām. Par katras sēdes apmeklējumu viņiem naudu maksā, gan jau attiecīgās idejas tiks kvēli apspriestas arī no Saeimas plenārsēdes tribīnes. Tiešām citu svarīgāku problēmu valstī nav?