Pašvaldību savienības padomniece izglītības jautājumos Olga Kokāne stāsta, ka nākamajā mācību gadā «viena otra» skola tiks slēgta, bet viņa prognozē, ka lielāks skolu slēgšanas vilnis gaidāms decembrī. Viņasprāt, tieši tad pašvaldības sapratīs, ka nevar segt mazo skolu uzturēšanas izmaksas, jo šovasar jaunās domes vēl varētu nepaspēt aptvert reālo situāciju.
IZM aprēķini liecina, ka kopējais pedagoģisko likmju skaits samazināsies par trešdaļu, kas nozīmē, ka darbu var zaudēt līdz 11 000 skolotāju. Precīzu datu, cik Latvijā ir skolotāju, IZM nav, jo datubāzes trūkuma dēļ precīzu statistiku nevarot apkopot. Proti, daudzi skolotāji strādā vairākās skolās, taču IZM datos skolotājs, kas strādā, piemēram, trijās skolās, parādās kā trīs dažādi skolotāji, akcentē pedagogu arodbiedrības priekšsēdes vietnieks Jānis Krastiņš. Taču pašvaldību sniegtie dati liecina, ka situācija varētu būt dramatiska. Piemēram, Liepājā likmju un skolēnu skaita attiecība ir 6,57, kas nozīmē, ka likmju skaits būtu jāsamazina par teju divām piektdaļām jeb vairāk nekā 500. Gulbenes rajonā uz vienu pedagogu ir 5,2 skolēni, kas nozīmē, ka likmju skaits jāapcērp par apmēram pusi. Gulbenes rajona izglītības pārvaldes vadītāja Liāna Jansone atzīst, ka, paliekot visām 21 novada skolām, ar šo naudu izdzīvot nevarēs.
Lai gan IZM vārdiski atbalsta rīcības brīvības došanu pašvaldībām skolu tīkla plānošanā un grasās piešķirt vienotā mērķdotācijā līdzekļus pilnīgi visu pedagogu darba samaksai, O.Kokāne norāda, ka tādā gadījumā jāatceļ pilnīgi visas regulācijas, kas nosaka pedagogu algu apmēru. Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) Dienai klāsta, ka IZM plāno mīkstināt regulācijas, tomēr minimālā samaksa par likmi tiks noteikta. «Pašvaldības nebūs ar mieru,» šo iespēju vērtē O. Kokāne. Viņa skaidro, ka tas būtu tāpat, kā «iedot 50 latu un teikt - nopērc kurpes un zeķes, bet noteikt, kādas pirkt, un vēl pateikt, ka jāatstāj nauda arī vakariņām».