Es noliku uz galda savu medicīnisko grāmatiņu. Viņa, kā īsta sieviete, spēja darīt divus darbus reizē. Paralēli sarunai aizpildīja manu grāmatiņu ar trim zīmogiem un parakstu. Tad pārtrauca sarunu un pajautāja, vai man ir kādas sūdzības. Atbildēju noliedzoši. Uz to daktere norādīja, ka man jāsamaksā kasē 15 eiro par pakalpojumu, un atvadījās ar labi padarīta darba sajūtu.»
Šāds ir Ilzes stāsts, kura patlaban ir vīlusies sistēmā. Viņa nav vienīgā - par formālu attieksmi darbinieku obligātajās veselības pārbaudēs ir dzirdēts daudz. Ir gan arī gadījumi, kad ārsts ir ieinteresēts veikt kvalitatīvu veselības pārbaudi, taču problēma ir pacienta nevēlēšanās atklāt savu patieso veselības stāvokli. Visbiežāk šādos gadījumos darbiniekam, kurš nosūtīts veikt obligāto veselības pārbaudi, ir bail zaudēt darbu, ja atklāsies problēmas. To apstiprina arī arodārsti, norādot, ka cilvēki nereti ir spiesti melot - to darot gan paši ārsti un medmāsas, gan uzņēmumu darbinieki.
Nelabvēlīgi trešdaļai
2009. gadā dabīgā nāvē savā darba vietā mira 30 cilvēku, bet pērn jau 37, liecina Valsts darba inspekcijas (VDI) statistika. Arī cilvēku vecums nav bijis liels - vidēji 53 gadi. VDI pārstāve Linda Matisāne Dienai skaidro, ka iemeslu tam var būt daudz, tomēr viens no tiem - darbinieki bieži vien nav patiesi un apzināti slēpj savas veselības problēmas. Savukārt pārbaudes nav tik kompleksas, lai atklātu visas problēmas - ārsts vadās tikai pēc viņa rīcībā esošās informācijas, tāpēc nevar rekomendēt, piemēram, vieglākus darba apstākļus. Rezultātā darba devējs turpinās darbinieku nodarbināt uz pilnu slodzi, un kādā brīdī var nonākt pie situācijas, kad cilvēkam kļūst slikti un iestājas dabīgā nāve vecumā, kad par to vispār nevajadzētu runāt.
Arī Latvijas darba apstākļu novērtēšanas pētījumā Darba apstākļi un riski laika posmā no 2005. līdz 2013. gadam secināts, ka Latvijā darba vides riska faktori - trokšņu līmenis, vibrācijas, mikroklimats, apgaismojums un ķīmiskās vielas - trešdaļā gadījumu pārsniedz pieļaujamās normas. Tas nozīmē, ka katrs trešais pacients strādā nelabvēlīgos darba apstākļos.
Ir spiesti melot
L. Matisāne atzīst, ka veselības problēmu slēpšana ir viena no šābrīža aktuālajām problēmām, kas īpaši raksturīga bija krīzes laikā, jo, zaudējot darbu veselības stāvokļa dēļ, bija grūti atrast citu. Katra konkrētā situācija gan ir atšķirīga, taču ir daudzi gadījumi, kad, slēpjot slimības, riskam var pakļaut ne tikai sevi, bet arī kolēģus. Piemēram, epilepsijas slimnieks nedrīkstētu strādāt ar bīstamām iekārtām.
Par to, ka darbinieki slēpj savu patieso veselības stāvokli, nešaubās arī Latvijas Arodslimību ārstu asociācijas prezidente Maija Eglīte. Viņa uzskata, ka cilvēki to ir spiesti darīt. «Cilvēki baidās zaudēt darbu, jo citu darba vietu atrast nespēs. Viņi ies un teiks, ka ir veseli. Visi melo - ārsti, medmāsas, uzņēmumu darbinieki - visi grib strādāt,» Dienai komentēja M. Eglīte. Agrāk situācija bijusi vienkāršāka - ja cilvēkam veselības pārbaudē konstatēja kādas problēmas, viņu pārcēla uz citu darbu, kur darba apstākļi ir saudzējošāki, bet tagad tā vairs nenotiek, jo nav darba vietu. Rezultātā - ja ārsts uzraksta, ka attiecīgais darbinieks var strādāt esošajā darba vietā, bet nepieciešams novērst kaitīgos faktorus, darba devējs atbild, ka tas nav iespējams, un darbinieks zaudē darbu.
M. Eglīte gan arī atgādina, ka svarīgi ir jebkuru slimību neielaist, jo, atklājot to laikus, ir iespējams meklēt risinājumus.
Jāuzņemas atbildība
Tieši obligātā veselības pārbaude ir veids, kā noskaidrot, vai darbinieks var pildīt savus pienākumus. Tāpēc nosūtīt viņu uz veselības pārbaudi ir obligāts darba devēja uzdevums, ja tiek strādāts vidē, kur ir kaitīgi faktori. VDI gan atzīst, ka daļā gadījumu pastāv formāla pieeja veselības pārbaudēm. To apliecina gan Ilzes un citu stāsti, gan Veselības inspekcija (VI).
Kā Dienai pastāstīja VI Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļas vadītāja Valentīna Berga, veicot pārbaudes, atsevišķos gadījumos tiek konstatēts, ka obligātās veselības pārbaudes veiktas formāli, kas ir nepieļaujami. Pērn inspekcija plānveida pārbaudes par šo jautājumu veikusi 173 ārstniecības iestādēs, bet šogad pirmajā ceturksnī - 45. Tāpat VI veic ekspertīzes pēc personu iesniegumiem - pērn visa gada laikā saņemti 20 šādi iesniegumi, bet šā gada pirmajā pusē - jau 22.
Kā risinājumu VI iesaka papildināt noteikumus ar obligātu prasību iesniegt arī ģimenes ārsta atzinumu par personas veselības stāvokli, piemēram, informāciju par noteiktām slimībām personas slimību vēsturē. Patlaban atzinumu sniedz arodārsts.
Veselības ministrijā (VM) gan uzskata, ka būtiski ir katram uzņemties lielāku atbildību. VM pārstāvis Oskars Šneiders Dienai uzsvēra, ka tas ir jautājums gan par darbinieka personīgo atbildību, sniedzot patiesu informāciju, gan ārstniecības personas pienākumiem, rūpīgi pārbaudot darbinieka veselību. Arī darba devējam jāraugās, lai pārbaude nebūtu vienīgi formalitāte. Tomēr VM sākusi darbu pie esošā normatīvā regulējuma izvērtējuma.