Apvienošanās piemēri šodien saplaukuši dažādu biznesu dārziņos, arī tajos, kas iepriekš apgalvojuši, ka latvietis spēj strādāt vienīgi pats par sevi.
Pērk un ietaupa
Mašīnringa ideja aizgūta no Skandināvijas un Rietumeiropas valstīm, tās ieviešana ir lēta (vajadzīga datubāze, koordinators un uzņēmīgi tehnikas īpašnieki), un darbojas tā vienkārši - «zemnieks Kārlis sagatavo skābsienu kaimiņu Anniņas piecām govīm». Šī būtībā ir iespēja audzēt to dienu skaitu, ko Kārļa specifiskā lauksaimniecības tehnika pavada darbos, jo «kombains vienā saimniecībā darbojas labi ja trīs nedēļas, bet maksājums bankai par to jāpārskaita visu cauru gadu», skaidro Juris, idejas aizsācējs Latvijā. «Man vienīgajam šajā reģionā ir kukurūzas sējmašīna, un Kurzemē darbi notiek drusku citā laikā nekā Vidzemē. Jau tagad Saldus puses zemnieki ir 100 hektārus pieteikuši, tur sēšana notiek divas nedēļas ātrāk,» stāsta Juris. Sējmašīnu no Smiltenes uz Saldu transportēs treilerī, un pēc Saldus darbu apdarīšanas viņš varēs ķerties pie kukurūzas pats savā saimniecībā. Rietumeiropas lauksaimnieku veidotie mašīnringi piesaistījuši Jura uzmanību jau pirms vairākiem gadiem, kad viņš devies turp pieredzes uzkrāšanai. «Bijām kādā vācu pilsētā, līdzīgā Smiltenei, seši septiņi tūkstoši iedzīvotāju. Pašvaldība atbild tikai par ūdeni un kanalizāciju, par apzaļumošanu, apkopšanu un ceļiem tur atbild mašīnrings, ar kuru ir noslēgts līgums - šos darbus padara zemnieki,» viņš stāsta. Pilsētas mērija viesiem no Latvijas izrādījusi, ko izdevies ietaupīt, pakalpojumus pērkot, nevis uzturot dažādus departamentus un prāvu štatu, kas to veiktu. «Četros gados par ietaupīto naudu tapusi skolas sporta zāle, atkritumu šķirošanas laukums un divi ugunsdzēsēju depo ar visām mašīnām. Bet kurš deputāts, kurš izpilddirektors gribētu kaut vienu santīmu Latvijā projām atdot?» Juris vaicā, vienlaikus iesakot uzmest aci vietējās pašvaldības čaklumam, apkopjot tās pārvaldībā esošos parkus un ceļmalas, kas stāvot «tik nepļautas un nekoptas, ka velns tur kaklu varētu nolauzt». Pusgada laikā sēta laba sēkla, interesi par savu mašīnringu veidošanu izrādījuši arī citi vidzemnieki - Cēsīs un Limbažos. Juris labprāt dalījies pieredzē, jo par konkurentiem tos neuzskata - mašīnringa biedriem saistoša ir apkārtne tuvāko 15-20 kilometru rādiusā. Tālāka braukšana drīzāk ir izņēmums gadījumos, kad klientam lielāks pasūtījums.
Ideja jāpieņem
Krīze ir piemērots laiks, lai ļaudis būtu gatavi apvienoties, tomēr vienlaikus tā ir arī klupšanas akmens. Mašīnringā viss ir oficiāli. Tikmēr klientiem, galvenokārt pienkopjiem (jo graudinieki parasti ir lielākas saimniecības ar savu tehnikas bāzi), patlaban ienākumu jautājums ir visai sāpīgs. Daudzi tādēļ mašīnringa vietā izvēlas kaimiņu, kas uzar zemi par vakariņu tiesu. Patlaban viņa paša dalība mašīnringā esot labdarība, visu grāmatvedību un koordinēšanu Juris veic bez atalgojuma. Viņš «tic savai idejai», tomēr piebilst, ka palūkos līdz gada beigām, lai izteiktu vērtējumu, vai ideja Latvijā «aizies». Teorētiski krīze ir piemērotākais brīdis, kad apvienot spēkus, tomēr vēl jāpaskatās, cik ātri cilvēki - gan klienti, gan paši biedri - to pieņems.
«Cementē» sadarbību
Kooperēšanās ceļu šogad izvēlējies arī cementa ražotājs Cemex, kas šopavasar sācis Brocēnos saražoto cementu vest uz sava klienta, sauso maisījumu ražotāja Sakret fasētavu Igaunijā. Tur to safasē maisos un piegādā, izmantojot Sakret loģistikas sistēmu. «Mums tas ir nevis naudas ietaupīšanas, bet pārdošanas apjomu audzēšanas jautājums,» vērtē Cemex valdes loceklis Māris Gruzniņš. Sakret iegūst noslogotu ražotni, bet Cemex - jaunu tirgu, kurā efektīvāk iepludināt saražotā cementa apjomus, kas līdz ar jaunās ražotnes palaišanu pamatīgi kāpuši.