Visu Latvijai!-TB/LNNK, kas pirmā aktualizējusi šī panta nozīmību, tagad jūtas aizvainota, ka Vienotība, kas sākotnēji izrādīja pretestību, tagad vienošanos atbalstīt šo pantu uzskata par savu sasniegumu.
Vienu no Visu Latvijai!-TB/LNNK līderiem Raivi Dzintaru bija pārsteidzis ieraudzītais Labklājības ministrijas interneta mājaslapā, kur labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) ziņo, ka ministrija rosina ratificēt diskutablo 30. pantu. Tas būšot liels izaicinājums un prasīs koordinētu plānu un sadarbības disciplīnu gandrīz starp visām ministrijām, lai izpildītu hartā iekļauto pantu, kas paredz veikt pasākumus, lai nabadzības riskam pakļautos cilvēkus nodrošinātu ar darbu, dzīvesvietu, izglītību, kultūru, sociālo un medicīnisko aprūpi. «Krīzes laikā valsts to nevarēja, jo visi spēki bija jākoncentrē, lai noturētos virs ūdens. Tagad jāsāk virzīties uz attīstību,» norāda I. Viņķele. R. Dzintars atceras, ka iepriekš hartu noņēma no darba kārtības, jo tieši Vienotība iebilda pret 30. pantu un aicināja jautājumu atlikt. «Mūsu frakcijas vadītāju bija ielenkusi visa Vienotības spice, izmisīgi aicinot neatbalstīt 30. pantu, kas esot bīstams valsts interesēm,» notikušo pirms nedēļas atceras R. Dzintars. Līdzīgi jau bijis agrāk, kad Vienotība sākotnēji iebildusi pret Nacionālās apvienības rosinātajām iniciatīvām demogrāfijas veicināšanā, bet pēc laika tās pieteikusi kā savas ierosmes. «Toreiz mēs neko neteicām, jo galvenais jau ir rezultāts, taču koleģiāli tas nav,» secina R. Dzintars.
«Mums tomēr vēl jāpameklē mehānismi, ar kuru palīdzību mēs varētu sociālo nevienlīdzību mazināt pēc būtības. Patiešām mazināt, nevis pieņemt deklaratīvas normas,» tā pirms nedēļas aģentūrai LETA bija skaidrojusi Vienotības frakcijas vadītāja vietniece Lolita Čigāne, kura bija to deputātu vidū, kas lūdza izslēgt hartas ratifikāciju no pagājušās ceturtdienas sēdes darba kārtības. Šonedēļ Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (Vienotība) Dienai skaidroja, ka I. Viņķeles paziņojums ministrijas mājaslapā ir pašsaprotams, jo ministrija ir tā, kas virza šo likumprojektu izskatīšanai Saeimā. Iepriekšējā piesardzība saistīta ar to, ka ir jāuzņemas atbildība arī par starptautiskajām sekām, jo 30. pants ir komplicēts un vairāk deklaratīvs. «Rūpīgi izvērtējot, mēs uzņēmāmies risku virzīt to uz priekšu, jo valdība ir apņēmusies risināt nevienlīdzības jautājumus,» teica A. Ašeradens.
Aģentūra LETA informē, ka Eiropas Sociālā harta tika atvērta parakstīšanai 1961. gada oktobrī un stājās spēkā 1965. gada februārī, kad to bija ratificējušas piecas valstis. Latvija hartu parakstīja 1997. gada maijā. Pārskatītā harta tika atvērta parakstīšanai 1996. gada maijā un stājās spēkā 1999. gada jūlijā. Latvija plāno ratificēt atsevišķus dokumenta pantus.