Konceptuāls piedāvājums
RSU pārstāvis Edijs Šauers Dienai paskaidroja, ka iniciatīva pārņemt SIVA koledžu un Jūrmalas profesionālo vidusskolu nav nākusi no RSU puses. Tā kā augstskolai jau ir iestrādes attiecīgajā jomā - rehabilitācijā un sociālajā darbā -, ministrija vērsās pie RSU. Augstskolas pārstāvji iepazinās ar SIVA darbību un izstrādāja konceptuālu piedāvājumu pārņemt abas izglītības iestādes. Kā galvenos ieguvumus RSU redz savas stratēģiskās specializācijas tālāku attīstību valstiskā mērogā, tas varētu nozīmēt arī papildu valsts finansējuma saņemšanu attiecīgo programmu realizācijai nākotnē. Tomēr lielākie ieguvēji no šādas reorganizācijas būtu tieši paši SIVA audzēkņi, uzskata E. Šauers.
Plāns gan nav līdz detaļām izstrādāts, tomēr paredz izveidot jaunu struktūru - RSU Arodrehabilitācijas koledžu, kas pildītu abu izglītības iestāžu funkciju, nodrošinot iespēju iegūt gan profesionālo vidējo izglītību, gan arodizglītību. Tas nozīmē, ka, iespējams, mainītos piedāvāto programmu klāsts, jo RSU vēlas saskaņot tās ar augstskolas studiju virzieniem un programmām, piemēram, koledžas līmenī nodrošinot mācības rehabilitācijā un sociālajā darbā. Patlaban gan nav zināms, kas notiktu ar mācību programmām, kas tieši nav saistītas ar RSU specializāciju, piemēram, veļas mazgātājs un gludinātājs. Tāpat vēl nav zināms, kas notiktu ar mācību iestāžu ēkām, jo RSU iesniegusi tikai konceptuālu piedāvājumu. Tomēr līdz šim augstskolai pievienotās koledžas palikušas savās vēsturiskajās ēkās.
Augstskolai neatdos
Konkrētākus lēmumus RSU gan, iespējams, arī nevajadzēs pieņemt, jo, kā Dienai norādīja LM Sociālo pakalpojumu departamenta vecākais eksperts Aldis Dūdiņš, ir iespēja, ka abas skolas tiks atstātas SIVA pārvaldībā. Lai gan ministrija bija sākusi izvērtēt RSU piedāvājumu un sliecās arī to izmantot, tomēr iebildumi tika saņemti no Veselības ministrijas (VM) un Izglītības un zinātnes ministrijas. To Dienai apstiprināja arī VM pārstāvis Oskars Šneiders, norādot, ka ministrija iebildusi, jo pērn novembrī tika panākta vienošanās par augstskolu stratēģiskās specializācijas principa ieviešanu. Tas paredz, ka RSU specializācija ir veselības aprūpe. Tādējādi abu skolu integrācija augstskolas struktūrā ir pretrunā ar šo principu. Kā piemēru viņš minēja tādas programmas kā datorsistēmu tehniķis, grāmatvedis, pavārs, tirdzniecības zāles darbinieks un veļas mazgātājs un gludinātājs, kas neatbilst RSU vīzijai.
LM tagad ir laiks līdz 2015. gada 1. aprīlim izstrādāt jaunu plānu vai saskaņot veco. Tomēr A. Dūdiņš sacīja, ka patlaban ministrijas vadība sliecas par labu aģentūras nedalāmībai. Tas gan neizslēdzot iespēju, ka varētu tikt meklētas sadarbības iespējas ar RSU. Tiks arī izstrādāts plāns, kā uzlabot mācību programmas un vairāk tās sasaistīt ar darba tirgu. Bet ilgtermiņā SIVA profesionālo rehabilitāciju varētu sniegt tikai cilvēkiem ar smagu invaliditāti.
Arī SIVA direktora pienākumu izpildītāja Ingrīda Misūna Dienai norādīja, ka aģentūru nevajadzētu sadalīt. Kā argumentu viņa minēja, ka SIVA mērķgrupa ir atšķirīga no jebkuras augstskolas mērķgrupas. Abās izglītības iestādēs ir arī pielāgotas telpas, mācību priekšmeti un pasniedzēji, kuri prot strādāt ar cilvēkiem ar invaliditāti. Viņa arī sacīja, ka ir saņēmusi apstiprinājumu no ministrijas vadības, ka SIVA netiks sadalīta.
Bez vadības
Jāatzīmē gan, ka joprojām SIVA nav arī direktora. Ilggadējā SIVA direktore Regīna Simsone tika atbrīvota no amata pērn 12. februārī. Šāds lēmums tika pieņemts, jo pārbaudēs aģentūrā LM atklāja nopietnus pārkāpumus R. Simsones darbā. Smagākais no tiem bija dienesta dokumentu viltošana ar atpakaļejošu datumu, lai izvairītos no atbildības par nekvalitatīvu grāmatvedības sistēmas kārtošanu un nepietiekamu iestādes administratīvā darba organizēšanu. Notikuši divi neveiksmīgi konkursi uz vakanto amatu, kuri beigušies bez rezultāta. Tikko gan noslēgusies pieteikumu saņemšana jaunam konkursam, un vakantā amata vieta, iespējams, tiks aizpildīta. Arī tas varētu ietekmēt turpmāko SIVA likteni, jo jaunajam vadītājam varētu būt savs redzējums, sacīja A. Dūdiņš.