Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) sanāksmē Londonā Soču olimpisko spēļu programmā iekļauta tramplīnlēkšana dāmām, slēpošana rampā kungiem un dāmām, komandu sacensība daiļslidošanā, kā arī Latvijas sporta sabiedrību visvairāk interesējošās jauktā stafete biatlonā un stafete kamaniņu sportā. SOK prezidents Žaks Roge šā gada sākumā pat viesojās Siguldā, lai Pasaules kausa izcīņas pēdējā posmā klātienē novērtētu šīs disciplīnas atbilstību olimpiskajiem kritērijiem.
«Lai gan Roge nekādus mājienus par savu lēmumu nedeva, pēc viņa jautājumiem par disciplīnu un Siguldā izdarītajiem secinājumiem bijām piesardzīgi optimistiski par stafetes iekļaušanu Soču programmā,» SOK prezidenta vizīti atminas Latvijas Kamaniņu sporta federācijas prezidents Atis Strenga. Lielākie klupšanas akmeņi disciplīnai ir salīdzinoši nelielā konkurence, kā arī sarežģītais tehniskais risinājums, kas, piemēram, neilgi pirms Siguldas posma pievīla pasaules čempionātā Čezānā (Itālija), kur stafete pat tika atcelta. Strenga gan norāda, ka konkurence pēc šī lēmuma pieņemšanas noteikti augs un Latvijai nebūs viegli atkārtot līdzšinējos sasniegumus - pirms diviem gadiem Leikplesidā (ASV) izcīnīto trešo vietu pasaules čempionātā un pērn Siguldā iegūto zeltu Eiropas meistarsacīkstēs. «Vairākās valstīs gaidāma nopietnāka attieksme pret stafeti. Piemēram, Šveice, kam ir spēcīgi sportisti dāmu un kungu konkurencē, noteikti lielāku uzmanību pievērsīs divniekiem,» spriež Strenga. «Latvijas komandai jācenšas atgriezties iepriekšējo gadu līmenī, jo pēdējā sezonā stafetē klājās grūtāk nekā iepriekš.» Tam ir arī loģisks izskaidrojums, jo ievērojami sarukusi konkurence par vietu komandā. Pirms pagājušās sezonas sportistu karjeru beidza bieži stafetes dalībnieki Guntis Rēķis un Anna Orlova, pēdējās sezonās arvien nopietnāk šādu lēmumu apsver arī kungu komandas līderis Mārtiņš Rubenis. «Protams, tas rada papildu apetīti jebkuram, taču cita lieta ir iespējas sacensties visaugstākajā līmeni,» Rubenis Dienai norādīja, ka līdz Sočiem vēl ir tālu un lai nopietni sagatavotos, iztikas minimums ir nepieciešams arī neolimpiskajos gados. «Ceram panākt atbalsta programmu visam olimpiskajam ciklam, lai ik gadu par katru cenu nebūtu sevi no jauna jāpierāda,» norāda Strenga un aicina olimpiskajam sportam atvēlēto līdzekļu dalītājus domāt ilgtermiņā.