Lai arī iepriekš koalīcijas partneru starpā bijušas domstarpības par visdažādākajiem jautājumiem, šoreiz pie varas esošās partijas vienojušās kopīgā dziesmā - par eiro ieviešanu gatava balsot ne tikai Vienotība un Reformu partija, bet arī Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK. NA, kas iepriekš publiskajā telpā paudusi pretrunīgu retoriku, trešdien vēlu vakarā balsot par vienojās pēc piecu stundu ilgas diskusijas. Atšķirībā no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), kas skaidri un nepārprotami paudusi savu nostāju - balsot gan pret pašu likumprojektu, gan tā steidzamību -, miglainākā pozīcijā nostājies Saskaņas centrs. Lai arī atsevišķi tā deputāti pat nodibinājuši Lata atbalsta grupu, SC frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs vēl trešdienas pēcpusdienā Dienai teica: «Esam vienīgie, kas cenšas noskaidrot eiro ieviešanas plusus un mīnusus, pārējiem viedoklis jau ir skaidrs bez iedziļināšanās,» un tā arī skaidri neatbildēja, vai SC 1. lasījumā likumprojektu atbalstīs.
V. Dombrovskis norāda: «Opozīcijas partiju ZZS un SC attieksme mani nepārsteidz. SC tradicionāli bijusi skeptiska attieksme pret eiroatlantiskās integrācijas centieniem. ZZS nostāja ir pretrunīga, jo, esot iepriekšējās valdībās, ZZS balsoja par eiro.» Savukārt finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) uzsver, ka pievienošanās eirozonai ir kurss, ko Latvija izvēlējusies kā izejas stratēģiju no krīzes nolūkā tiekties pretī labākam dzīves līmenim, un nav redzamas citas stratēģijas. Vjačeslavs Dombrovskis (RP) kā argumentu par eiro min nepieciešamību Latvijai iekļauties eirozonas kodolā, jo, visticamāk, veidosies divu ātrumu Eiropa. Par eiro ieviešanu balsos arī tā dēvētais Olšteina sešnieks, jo lats jau tagad ir piesaistīts eiro un tā Latvija tikai iegūs papildu priekšrocības. Imants Parādnieks (NA) Dienai norādīja - NA balsos par eiro ieviešanas likumprojektu un arī tā steidzamību, pie viena apzinoties ne tikai plusus, bet arī mīnusus. Kā ieguvumus viņš minēja ekonomiskos ieguvumus, kas ļautu novirzīt līdzekļus tautsaimniecības un demogrāfijas attīstībai.
ZZS balsos pret, jo vairākas valstis pievienošanos eirozonai ir atlikušas, savukārt tās, ka nesen eiro ieviesušas, jau saskaras ar vairākām problēmām, turklāt eiro neesot pietiekama sabiedrības atbalsta un valdība arī necenšoties tautai izskaidrot, kas īsti ir sagaidāms, skaidroja Uldis Augulis (ZZS). Jānis Urbanovičs (SC) norādīja: «Eiro jautājums tiek risināts sasteigti un bez skaidrības, un, ja skaidrību neizdosies izdibināt, nekas cits neatliks, kā uzrunāt tautu.» Viņš arī uzsvēra - ar likuma pieņemšanu eiro ieviešana nodrošināta nebūs. SC arī neesot pārliecības, ka pat gadījumā, ja Latvija nepieciešamos Māstrihtas kritērijus izpildīs pavasarī, kad taps konverģences ziņojums, vai tie būs spēkā arī vēlāk, uzskata Andrejs Elksniņš (SC) un pauž bažas, ka nepieciešamie ekonomiskie rādītāji tikšot panākti mākslīgu darbību rezultātā. A. Vilks gan uzsver - Latvijas atbilstība šiem kritērijiem tiekot vērtēta jau tagad, to prognozēšana ir nereāla, tāpēc valstij ekonomiskā attīstība pašai jāveicina tā, lai netiktu pieļauti jauni ekonomiskie burbuļi.
Ceturtdien deputātiem vēl pirms likumprojekta izskatīšanas būs jābalso par tā steidzamību. Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš skaidro - ja par steidzamību nobalsos 2/3 no balsojošajiem deputātiem, tas nozīmēs, ka par likumprojektu nedrīkstēs rīkot referendumu un arī prezidents nedrīkstēs lūgt to vēlreiz pārskatīt. Ja par steidzamību nobalsos parastais vairākums, likumprojekts tiks skatīts tāpat kā pārējie. Savukārt par pašu eiro ieviešanas likumprojektu Saeimai jānobalso ar parasto vairākumu. Opozīcijas partijām kopā ir 44 balsis, koalīcijai - 56, tādējādi, visticamāk, par steidzamību nobalsos ar parasto vairākumu un diskusija par iespējamu «eiro referendumu» turpināsies.