Buss ar liftu
Tieši mutvārdu reklāma un esošo klientu ieteikumi Aivaram piesaista jaunus kundes. Nekādas citas reklāmas vai mārketinga aktivitātes klaviermeistars neveic - pat pērn par Hipotēku bankas aizdevumu iegādātais baltais Ford Transit busiņš nav vēl aplīmēts ar uzņēmuma reklāmām. «Nesanāk laika tam pieķerties, lai gan izdomājis mikroautobusa noformējumu esmu. Tomēr svarīgāk šķita iebūvēt liftu klavieru iecelšanai busā, jo darba īstenībā tāpat netrūkst,» stāsta Aivars. Transporta līdzekļa iegāde ir galvenais iemesls, kādēļ uzņēmējs iesaistījies jauno uzņēmēju atbalsta programmā. «Speciāli meklēju pasažieru versiju, jo busiņu izmantoju arī kā pārvietojamo darbnīcu - mašīnai ir ne tikai logi, kas nodrošina labu apgaismojumu, bet arī jaudīgāka apkures sistēma un divi kondicionieri, līdz ar to varu strādāt gan vasaras karstumā, gan ziemas salā. Kravas lifta funkciju pilda aizmugurē iemontētais ratiņkrēslu pacēlājs. Esmu to nedaudz pārveidojis, lai lifts noturētu klavieru svaru.»
Māja savām rokām
Arī māju Cēsīs klaviermeistars ir pārbūvējis savām rokām: «No vecās mājas, kas šeit bija, ir palikušas vien trīs sienas. Pats visu pārbūvēju, esmu izveidojis īpašu apkures sistēmu un domāju - varbūt uztaisīt arī paštaisītu saules kolektoru, lai ietaupītu, arī ūdeni sildot.» Kamēr remonts nav līdz galam pabeigts, māja kalpo arī kā klavieru restaurācijas darbnīca. Virtuvē stāv pāris Rīgas, bet pie garāžas durvīm izjaukšanu gaida savu laiku nokalpojusi Belorussija. «Šo neatmaksājas remontēt, bet, tā kā klavieres nespēju tā vienkārši nodedzināt, jaucu ārā un skatos, varbūt vēl kaut ko var izmantot, piemēram, rezonatorus labprāt pērk kokļu meistari un izmanto savu mūzikas instrumentu būvēšanā. Savukārt no korpusa varbūt var uztaisīt kādu puķpodu statīvu dārzam,» stāsta Aivars.
Visu pats
Neiztiekot arī bez dažādām palīgierīcēm, jo pārvietot smagos instrumentus Aivars ir iemācījies viens pats. Pats viņš arī veic visus ar klavieru skaņošanu un apkopi saistītos darbus. «Jā, lakošanu un finierēšanu es uzticu uzņēmumiem, kas ar šīm lietām nodarbojas profesionāli. Tomēr pārējos darbus es daru pats. Ja mēs runājam par skaņošanu, tad, godīgi sakot, es neredzu, kādā veidā palīgs varētu šo procesu paātrināt. Savukārt attiecībā uz restaurāciju apjoms nav tik liels, lai es varētu atļauties algot cilvēku uz pilnu slodzi.» Klavieres tiek restaurētas pa vienam instrumentam, un ne vienmēr ir zināms, kam tās tiks pārdotas. Dažus instrumentus pirms restaurācijas izvēlas pircējs, savukārt Aivara Cēsu darbnīcā stāvošais mazais kabineta flīģelis savu saimnieku vēl nav atradis. «Šis ir Austrumvācijā ražots instruments, tapis kaut kad pagājušā gadsimta vidū. Atpirku no kādas mūzikas skolas un šobrīd skatos, ko no viņa var dabūt ārā. Flīģelis bija briesmīgā stāvoklī, kodes bija saēdušas visus filčus, kas nu tagad ir nomainīti. Pagaidām instruments neliek vilties un, neraugoties uz saviem niecīgajiem izmēriem, lutina ar lielisku skanējumu. Tiesa gan, te vēl ir daudz darba priekšā, saregulējot klavieru mehāniku, jāmaina arī pedāļu bloks, jāliek jaunas kājas, jāatjauno lakojums, jāizdomā, ko darīt ar taustiņiem - daži no tiem ir aplauzti,» stāsta Aivars.
Iederētos mūzikas skolā
Uzņēmējs lēš, ka pabeigts mazais austrumvācu kabineta flīģelis varētu maksāt aptuveni 4500 latu. Jauna šāda līmeņa instrumenta cena būtu divas, trīs reizes augstāka, turklāt neviens nevarētu garantēt, ka instruments spētu nokalpot tikpat ilgi, cik atjaunotais. «Šīm klavierēm ir sešdesmit, septiņdesmit gadu, un pēc atjaunošanas tās bez lielām apkopēm nokalpos vēl vismaz divdesmit. Turklāt jāņem vērā arī skanējums - šāda neliela izmēra instrumentam tas ir spēcīgs un labs, ir labi dzirdami arī augstie toņi, ar kuriem mazajām klavierēm ne vienmēr ir viegli tikt galā. Šis būtu labs instruments kādas mūzikas skolas koncertzālei, kuras parasti ir nelielas, tur kabineta flīģelim būtu īstā vieta ne tikai treniņiem, bet arī koncertu atskaņošanai,» spriež Aivars.