Brīvās naudas apjoma palielināšana esot nepieciešama, lai nepieļautu tādas finanšu krīzes atkārtošanos, kādu pasaule piedzīvoja pērnā gada nogalē un kura lielā mērā ir vainojama pašreizējā ekonomiskajā krīzē.
Visjūtīgākās pret satricinājumiem esot Mizuho Financial, Citigroup un UBS, kuru uzkrājumi svārstās ap 2%. Sarakstā ir arī citas pazīstamas finanšu iestādes, piemēram, Danske Bank (5,4%), Bank of America (5,8%), Deutsche Bank (6,1%) un UniCredit (6,3%). Lai arī vairākums no šīm bankām šķiet stabilas un to pamatkapitāls izskatās iespaidīgi, S&P analītiķi uzsver, ka tas nav ticams rādītājs. Viņi atgādina, ka 2007.gadā arī daudzas lielās ASV bankas šķita stabilas, taču izrādījās, ka tās aizdevušas pārāk daudz naudas un nebija nodrošinājušās ar pietiekamiem uzkrājumiem. Rezultātā vairāki lielie spēlētāji bankrotēja vai nonāca citu banku paspārnē.
Veidojot šo sarakstu, S&P izvēlējusies citus stabilitātes kritērijus. Aģentūra mazāk skatījās uz pamatkapitālu, bet vairāk pētīja banku aizdevumu portfeli un tās rīcībā esošos līdzekļus. Izanalizējusi vispārējo situāciju, S&P iesaka bankām četrkāršot uzkrājumus, lai izvairītos no situācijas, kad kredītu neatmaksāšanas gadījumā paši aizdevēji paliek bez līdzekļiem un spiesti lūgt palīdzību valstu valdībām vai starptautiskām organizācijām.
S&P kredītu stratēģis Bernārs de Longeviāls laikrakstam Daily Telegraph ieminējies, ka finanšu institūciju uzraudzības iestādes turpmāk rūpīgāk vēros naudas plūsmas apjomu - «nespēja izpildīt prasības varētu izsaukt jaunu spiedienu uz reitingiem».
Uz kopējā fona labi izskatās britu bankas, kas acīmredzot pēc baiļpilniem mirkļiem banku krīzes kulminācijas laikā ir pārskatījušas stratēģiju un palielinājušas uzkrājumus. Saraksta augšgalā ir trīs britu bankas, ieskaitot pirmo vietu. Pēc S&P aprēķiniem, visdrošākā ir HSBC ar 9,2% uzkrājumu, tikai nedaudz atpaliek Beniluksa valstīs reģistrētās Dexia un ING. Pirmajā desmitniekā ir arī Latvijā strādājošā Nordea ar 8,8% uzkrājumu.
Saraksta lejasgalā ir Japānas bankas, kas aktīvi darbojas akciju tirgū un nereti veic riskantus ieguldījumus. Tādēļ akciju cenu sabrukuma brīžos japāņu bankas nonāk grūtā situācijā. Zemu ir arī Vācijas un ASV bankas, kuru rīcībā ir lieli vērtspapīru krājumi. Nereti tie ir zaudējuši daļu vērtības un tāpēc bankām nav izdevīgi tos pārdot.