Spānijas konservatīvā valdība ar premjerministru Marjano Rahoju priekšgalā regulāri noraida šādu iespēju. Tomēr jāatceras, ka arī pērn decembrī, nākot pie varas, viņš apgalvoja, ka Spānijas bankām nebūs vajadzīga finanšu palīdzība. Jau maijā valdība nacionalizēja trešo lielāko komercbanku Bankia, bet pirms divām nedēļām ES Spānijai piedāvāja 100 miljardus eiro (70 miljardi latu) banku restrukturizācijai. Ļoti iespējams, Madride piektdien piedāvājumu oficiāli pieņems. Analītiķi uzskata, ka banku glābšana ir tikai prelūdija pašas Spānijas glābšanai no bankrota.
Dārgie aizņēmumi
Diviem neatkarīgiem auditoriem ceturtdien vakarā bija jānāk klajā ar ziņojumu par stāvokli Spānijas banku sistēmā, kas nespēj tikt galā ar parādu nastu, ko atstāja nekustamā īpašuma tirgus burbuļa plīšana 2007. gadā, un aplēsēm, cik liela līdzekļu injekcija tai būs nepieciešama. Jau iepriekš avoti banku sektorā ziņoja, ka runa varētu būt par 60-70 miljardiem eiro (42-49 miljardi latu).
Ja Madride ES piedāvājumu pieņem, tad savienības dalībvalstu finanšu ministriem būs jālemj, kuru no eirozonas palīdzības fondiem - pagaidu Eiropas Finanšu stabilitātes fondu (EFSF) vai pastāvīgo Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM) - izmatot palīdzības sniegšanai Spānijai. Tam ir liela nozīme investoru acīs, jo ESM aizdevumi būtu «augstākstāvošāki» par citiem Spānijas aizņēmumiem, tādēļ parādu norakstīšanas gadījumā pirmie zaudējumus ciestu privātie obligāciju turētāji, raksta Reuters.
Pagaidām Spānija vēl itin veiksmīgi spēj aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos, par ko liecina piektdien iegūtie 2,2 miljardi eiro (1,54 miljardi latu), lai gan mērķis bija 2 miljardi eiro (1,4 miljardi latu). Tomēr neziņa par banku stāvokli pēdējās nedēļās veicināja Spānijas valdības aizņemšanās izmaksu strauju pieaugumu līdz līmenim, kuru sasniegušās citas eirozonas valstis jau bija spiestas vērsties pie starptautiskajiem aizdevējiem.
Pirmdien Spānijas valdības desmit gadu parādzīmju ienesīgums sasniedza 7,3%, kas bija eirozonas rekords. Savukārt Spānijas piecu gadu parādzīmju procentu likme piektdien pārsniedza 6%, kas ir augstākais rādītājs pēdējo 15 gadu laikā. Ja procentu likmes būs nemainīgi augstas, Madride ilgākā laikā vairs nespēs apkalpot savu parādu.
Palīdzību strādniekiem
Neskatoties uz M. Rahoja teikto, finanšu eksperti uzskata, ka Spānija nespēs iztikt bez tiešas palīdzības no malas. «Palīdzības aizdevums ir neizbēgams,» uzskata Džonatans Loins no konsultāciju uzņēmuma Capital Economics. «Pašreiz vērojamais Spānijas valdības obligāciju ienesīguma kāpums pasvītro faktu, ka banku glābšana neatrisinās valsts dziļās fiskālās problēmas.»
Daudzi Spānijas iedzīvotāji, kuri ir pilnībā zaudējuši ticību M. Rahojam, domā, ka valdībai nevajadzēja lūgt palīdzību bankām, bet gan valsts finanšu problēmu risināšanai, ekonomiskās izaugsmes atjaunošanai un bezdarba, kas ir augstākais Eiropā (gandrīz 25%), samazināšanai. «Es domāju, ka valdībai ir jāapsver iespēja lūgt palīdzību Spānijas strādniekiem, nevis banku sektoram,» medicīnas darbiniece Silvija Mureila stāsta aģentūrai AP. «Es neticu, ka banku glābšana atjaunos kreditēšanu, tādēļ es aicinu mūsu līderus domāt par naudas ieguldīšanu labklājības valstī, nevis bankās.»
Pats M. Rahojs vēlas, lai Spānijas problēmu risināšanā vairāk iesaistītos Eiropas Centrālā banka un palīdzības fondi, palīdzot samazināt Madrides aizņemšanās izmaksas. Tādā gadījumā spāņiem ir jāsola veikt papildu taupības pasākumus un strukturālās reformas.