Itin bieži jau pēc pirmās maiņas var izdarīt puslīdz precīzu secinājumu par komandu noskaņojumu spēlei. Pēc Miķeļa Rēdliha ātrslidošanas sprinta Jokerit vārtu virzienā jau pašā spēles sākumā kļuva skaidrs, ka pirms spēles izskanējušie solījumi, ka tikšot darīts viss iespējamais, lai vismaz viena uzvara sezonā pār Jokerit tiktu izcīnīta, nav bijuši tikai tukši vārdi. Būt konkurētspējīgiem ātrumā ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem panākuma izcīnīšanā pār Somijas klubu, un šajā spēles elementā mūsējie neatpalika no somiem.
Otru sezonas laikā iegūto atziņu, ka pret Jokerit nedrīkst palikt mazākumā, nudien nebija viegli izpildīt. Helsinku kluba hokejisti gandrīz katrā divcīņā spēlēja uz noteikumu pārkāpuma robežas, turpretī pēc rīdzinieku pieskārieniem centās tiesnešiem parādīt, ka bijis pārkāpums. Otrajā periodā Dinamo vārtu priekšā pēc Milana Jurčinas grūdiena Petrs Koukals knapi noturējās kājās, it kā ar Somijas kluba atbalstītājiem būtu testējis Latvijas stipro dzērienu piedāvājumu, un rīdzinieki uz 57 sekundēm palika trijatā pret pieciem. Spēles beigās apšaubāmā situācijā tiesneši saskatīja pārkāpumu no Māra Bičevska puses. Šajās grūtākajās spēles minūtēs bija redzams, ka ne velti trīs dienas ir pastiprināti slīpēta sadarbība skaitliskajā mazākumā.
Lielākos Dinamo pāridarītājus Stīvu Mozesu un Līnusu Umarku, kuri katrs iepriekšējās četrās spēlēs bija sapelnījuši pa deviņiem rezultativitātes punktiem, šoreiz izdevās atstāt tukšā, taču neizdevās neitralizēt Jokerit pirmo maiņu, kas ar izslavēto somu hokeja forčekingu (aktīvu spēli pretinieku zonā) divas reizes periodu sākumā panāca izlīdzinājumu. Labi, ka tēmēkli bija precīzi pieregulējis Roberts Bukarts, pēc kura otrā precīzā metiena spēlē trešo reizi izdevās pārņemt vadības grožus.
Jaunajā gadā šis ir pirmais solis izslēgšanas spēļu virzienā. Nākamajam vajadzētu sekot jau svētdien, kad Rīgā viesosies Skudras vadītais Torpedo.