Lai arī pērn valsts budžetā bija jāiedarbina liesēšanas mehānisms turborežīmā, sporta funkcionāru algas ne tikai gandrīz nesaruka, bet pat krietni pārsniedza gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā strādājošo vidējo darba samaksu. Piemēram, Latvijas Olimpiskajā komitejā (LOK) vidējais atalgojums no valsts budžeta līdzekļiem pērnā gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar 2008.gadu sarucis tikai par deviņiem latiem, kas ļāva LOK darbiniekiem nopelnīt vidēji 1173 latus mēnesī. Vēl lielāka vidējā alga pērn bija Latvijas Olimpiskajā vienībā (LOV), kuras darbinieki mēnesī nopelnīja vidēji 1337 latus. Tomēr jāņem vērā, ka atsevišķi funkcionāri saņem atalgojumu no vairākām organizācijām. Piemēram, LOK darbinieki papildu atalgojumam no LOK Olimpiskajā vienībā un Olimpisko sacensību aģentūrā vēl saņēmuši atlīdzību kā pilnvarnieki kapitālsabiedrībās, kurās LOK ir daļu turētāja. Dienas rīcībā nonākusi informācija liecina, ka vadošie sporta funkcionāri pērn spējuši nopelnīt pat aptuveni 5000 latu mēnesī. Vai pēdējā pusgada laikā LOK un LOV darbiniekiem tomēr nācies savilkt jostu, Dienai neizdevās uzzināt, jo šos jautājumus varēšot uzdot tad, kad visas atbildīgās personas būs atgriezušās no Vankūveras.
Liels ir bijis arī administrēšanas izdevumiem paredzētā finansējuma īpatsvars kopējā sporta budžetā. Pērn sporta administrēšanai iztērēta teju piektdaļa no kopējā sporta budžeta jeb vairāk nekā divi miljoni latu, kas, pēc valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas teiktā, ir «milzīga daļa» salīdzinājumā ar to, cik daudz naudas nonāk līdz pašam sportam. Arī VK publiskotajā informācijā par dažādu sporta federāciju tēriņiem jau liesajos gados redzams gana daudz tēriņu par relaksācijas pasākumiem, apģērbu, ēdienu, arī alkoholiskajiem dzērieniem. I.Sudraba pieļauj, ka varbūt tas viss nav nepieciešams, lai vairāk naudas paliktu sportam.
Kopumā no revīzijas secinājumiem izriet, ka sportam atvēlētā valsts finansējuma virzība atstāta pilnīgā pašplūsmā, un tas novedis līdz liesajiem gadiem neatbilstošiem tēriņiem. I.Sudraba uzsver, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nebija noteikusi skaidrus kritērijus, pēc kuriem sporta finansējums tika piešķirts, nebija limitu, piemēram, cik daudz valsts naudas var izlietot administratīvajiem izdevumiem vai atlīdzībām. Revīzija liecina, ka pārlieku maz kontrolēts arī, kam sporta organizācijas tērē piešķirto naudu. Piemēram, 2008.gadā sporta organizācijas atskaitēs iekļāvušas izdevumu posteņus, kas nebija paredzēti līgumu tāmēs, kopumā teju miljona latu apmērā, tomēr Sporta pārvalde neizmantoja savas tiesības prasīt atmaksāt šo finansējumu.
VK revīzija sniedz priekšstatu, ka «treknajos gados pie ražena finansējuma» tā izlietojums sportam netika pienācīgi uzraudzīts, tomēr «tagad, kad naudas ir uz pusi mazāk, katrs lats ir rokās rūpīgi jāapgroza», norāda IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics. Ar to viņš vēlas pateikt, ka vairākas no VK konstatētajām nepilnībām IZM jau esot novērsusi, jo to licis darīt finansējuma cirpiens. Piemēram, sporta finansējuma sadalē no šā gada iesaistīts plašāks organizāciju loks. Esot arī skaidrāk noteikts - ja sporta organizācija neizmantos valsts finansējumu paredzamajiem mērķiem, turpmāka valsts naudas plūsma tai tiks iesaldēta. Administratīvajām izmaksām turpmāk varēšot novirzīt ne vairāk kā 15% no sportam piešķirtās valsts naudas, savukārt sporta funkcionāru algām nauda no valsts budžeta vairs neesot paredzēta, tās varot izmaksāt tikai no ziedojumiem un sponsoru piešķirtajiem līdzekļiem.