Izraudzītā vieta projektu būtiski sadārdzina, bet šādas izvēles iemesli, pēc Dienas aptaujāto baušķenieku domām, norāda uz novada vadības «bezkompromisu saimniekošanas stilu» un labas pārvaldības principu neievērošanu.
Upes krasta nogāzē dominē divstāvu apbūve, tāpēc, «lai halle nelēktu kā dadzis acī, trīs no pieciem ēkas līmeņiem plānots iegremdēt pazemē», norāda Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks (NA). Rakšana zem gruntsūdens līmeņa un nogāzes stiprināšana ir ievērojama izmaksu daļa no nosauktās kopējās 5,4 miljonu eiro summas, kas gan neesot akmenī cirsta, jo visu noteikšot iepirkums. Lielāko daļu naudas domes vadība plāno aizņemties Valsts kasē.
«No pilsētbūvnieciskā viedokļa [halles celšana upmalā] viennozīmīgi nav labākais variants,» uzskata Bauskas novada būvvaldes vadītāja Dace Putna. Iestādes arhitekte Sandra Smolija skaidro, ka ēkas plānotais apjoms konkrētajai vietai esot par lielu, jo apkārt ir privātmājas, tā ir atpūtas zona. Detālplānojumā hallei paredzētā zeme gan iezīmēta kā publiskā apbūve, tāpēc juridisku šķēršļu neesot.
Pārmaksāšanas domino efekts
Skaidrojot iemeslus, kāpēc būvniecībai netika izvēlēta cita vieta, kas darbus lieki nesadārdzinātu, R. Ābelnieks piesauc pirms pieciem gadiem par Eiropas Savienības (ES) finansējumu tapušo tehnisko projektu. Tas paredzējis pārbūvēt stadionā esošo sporta zāli, taču iecere atlikta, līdz 2013. gadā to aktualizējusi Bērnu un jaunatnes sporta skolas (BJSS) direktore Biruta Grantiņa. Viņa vēlāk vadīja sporta halles ieceres darba grupu 12 cilvēku sastāvā - diskutēts par vietu, funkcionalitāti un lielumu -, taču ekonomiski pamatotākā risinājuma rašanai šķērsli lika domes vadības lēmums pārveidot jau pieminēto par ES naudu tapušo projektu. Tas ne tikai «piesēja» celtniecību strīdīgajai vietai upmalā, bet pamatīgi patukšoja novada iedzīvotāju kopējo maku, jo pārprojektēšana izmaksāja trīs reizes dārgāk nekā sākotnējais variants. Gandrīz 43 tūkstoši eiro, ieskaitot PVN, no Bauskas novada domes iekrita Rēzeknē reģistrētās SIA Projektēšanas birojs Austrumi kontā.
«Zāli rekonstruēt nav iespējams, bija doma tajā vietā uzbūvēt jaunu, taču pēc apsekošanas izlēmām jaukt nost pavisam, jo tā ir avārijas stāvoklī. Vislabāk veco halli sadalīt materiālos un pārdot,» uzskata firmas valdes priekšsēdētājs Ivo Dembovskis. Viņš slavē savu darbinieku radīto vizuālo risinājumu, kā arī vietas izvēli, sakot, ka tikšot sakārtota degradēta zona. Viens no skaidrojumiem I. Dembovska proaktīvajai ieinteresētībai, lai skices īstenotos dabā, ir papildu ienākumi, ko viņa vadītais uzņēmums saņemtu par projekta uzraudzību. Jāpiebilst, ka SIA Projektēšanas birojs Austrumi pirms dažiem gadiem saukta pie administratīvās atbildības par nodokļu nenomaksāšanu un tai piemērots 7000 eiro naudas sods.
Ķeksītis līdzdalībai
Ne vien projektētājs, bet arī domes priekšsēdētājs atzīst, ka no vecās sporta zāles nekas pāri nepalikšot, tāpēc komplekss tikšot būvēts no nulles. Šādā gadījumā nosaukums Administratīvā korpusa - sporta spēļu halles rekonstrukcija Pilskalna ielā 26, Bauskā, Bauskas novadā ir maldinošs. Noskaidrot detaļas novada domē februāra vidū ieradās maz iedzīvotāju. Šomēnes sākās projekta publiskā apspriešana, taču arī šī pasākuma nosaukums neatspoguļo tā patieso būtību, jo baušķenieku atsauksmēm nebūs nekādas ietekmes. To atzīst arī R. Ābelnieks, sakot, ka faktiski publiskā apspriešana ir «atbildēšana uz neskaidrajiem jautājumiem».
«Publiskā apspriešana pārbūves gadījumā nav nepieciešama, bet pirms jaunas būvniecības - tikai tādā gadījumā, ja objekts var radīt būtisku ietekmi - smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu. Aktīvākajai sabiedriskajai apspriešanai vajadzēja būt, izstrādājot detālplānojumu,» Bauskā radušos situāciju komentē Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas nodaļas vadītājs Renārs Špade. Viņš uzskata: «Novada būvvaldei, ņemot vērā iedzīvotāju ieteikumus, vajadzētu izvirzīt vai precizēt atsevišķus nosacījumus attiecīgā objekta būvniecībai.»
Jaunam objektam priekšroka
Kāda Bauskas sporta dzīves pārzinātāja, kura vēlējās palikt anonīma, apšauba jauna kompleksa nepieciešamību vispār: «Pilsētai ar deviņiem tūkstošiem iedzīvotāju halle ir par lielu un dārgu. Tā nebūs noslogota, turklāt kas šādā gadījumā notiks jau rekonstruētajās zālēs, kur ieguldīta nauda? Tas, ka tagad atsevišķas grupas nākas vadāt uz treniņiem apkārtnes skolu sporta zālēs, nav arguments, jo, lai noslogotu iecerēto halli, novadu jauniešus nāksies vadāt pretējā virzienā.» Vairāki aptaujātie cilvēki pauž neizpratni, kāpēc vispirms netiek rekonstruēts plašais sporta nams Mēmele Bauskas centrā, ko varētu papildināt ar piebūvi, un ar šādu risinājumu novadam, iespējams, pietiktu. Turklāt šādā gadījumā darbus varētu finansēt par ES naudu, jo ēka piesaistīta izglītības iestādei - Bauskas Valsts ģimnāzijai. R. Ābelnieks un B. Grantiņa pret minēto variantu argumentē līdzīgi, taču nepārliecinoši - kamēr netaps jaunais komplekss, tikmēr Mēmelē rekonstrukciju sākt nevarot, jo citādi nebūšot, kur organizēt treniņus.
«Necelt sporta halli ir kaitniecība pret izglītību. Pašlaik tikai ar mūsu [BJSS] organizatoriskajām prasmēm treniņu darbs ir optimāli salāgots,» Dienai norāda B. Grantiņa. Viņa noliedz pārmetumus, ka halle esot viņas ambīciju projekts: «Mans uzdevums ir, lai šeit būtu bāze, lai mūsu bērni sportotu un būtu veseli.» BJSS direktore min, ka arī iedzīvotāju skaita ziņā līdzīgajā Madonā sporta halle savulaik uzcelta par vēl lielāku summu. Viņa arī norāda, ka Bauskas novadā ikdienā trenējoties aptuveni 700 bērnu un jauniešu un rīta pusē hallē uz nodarbībām tiktu vesti bērnudārzu audzēkņi. Projekta oponenti gan šo ieceri apšauba un bilst, ka pirmsskolas un 1.-3. klašu audzēkņi tiekot ierēķināti statistikā, lai sporta halles pamatojums šķistu iespaidīgāks.
Apstākļi vairo potenciālu
Pašlaik Bauskas sporta bāzes esot noslogotas pēcpusdienās, atklāj Sporta centra Mēmele speciālists Rimants Velmunskis: «Jauna zāle ir vajadzīga, jo treniņu apstākļi ir švaki, vajadzīga arī vieta sacensību rīkošanai vismaz ar 700 skatītāju vietām.» To uzsver arī Bauskas pieredzējušais sporta jomas darbinieks Pēteris Lambergs: «Mums ir florbola komanda, kas spēlē augstākajā līgā. Nu, basketbola nav, bet varbūt ar gadiem arī šis līmenis uzlabosies. Ja tagad uzcels to sporta kompleksu, tad - būsim reālisti - tuvākajos gados nākamo diez vai cels, tāpēc jāceļ pamatīgs uzreiz.» Tomēr arī viņš kritizē halles celtniecībai izraudzīto vietu un norāda, ka piemērotāks būtu mūždien tukšais stāvlaukums pie stadiona ieejas pilsētas pusē. P. Lambergs uzskata, ka ekonomiski pamatotāk būtu sporta halli «sajūgt» ar pilsētā plānoto baseinu. To atzīst arī Bauskas novada domes priekšsēdētājs, taču «vilciens jau aizgājis» - nauda izdota par diviem atsevišķiem tehniskajiem projektiem.
B. Grantiņas plānos ir Bausku tuvākajos gados pārvērst par sava veida olimpisko pilsētiņu - papildus minētajām būvēm viņa apņēmusies panākt arī vieglatlētikas manēžas celtniecību. Vairākums attīstības projektu novadā gan tiek īstenoti uz parāda - no administratīvā viedokļa tas ir ērtāk nekā meklēt pamatojumu un rakstīt dokumentus ES līdzfinansējuma saņemšanai, bet pēc tam smalki atskaitīties par katru izlietoto centu.