Jānis Sprukts
Kādas ir galvenās atšķirības Rīgas Dinamo spēles stilā, salīdzinot ar pagājušo sezonu?
Nevaru jau stāstīt, ja nu konkurenti uzzina.
Domā, ka viņi videoierakstos visu sīki un smalki neizpētīs?
Tā jau būs. Aizsardzībā iepriekš vairāk izmantojām individuālo segšanu, kad katram bija jāpieskata savs sedzamais. Tagad vairāk darbojas tā sauktais zonas aizsardzības princips. Ja no kāda pretspēlētājs aizslīd projām, otram ir jābūt klāt un jāpalīdz. Uzbrukumā pēc zaudētas ripas treneris piekodina būt aktīvākiem, uzriez neatkāpties atpakaļ. Pagājušajā sezonā nebija šādas prasības.
Iesākumā no Pekas Rautakallio teiktā varēja noprast, ka Rīgas Dinamo jaunajā sezonā pretiniekus spaidīs gar apmalēm...
Tāda prasība ir, ka nedrīkstam pretiniekam vienkārši noslidot garām. Katra epizode pēc iespējas jāpabeidz ar spēka paņēmienu.
Dzelzceļa kausa izcīņā komanda iepriecināja ar skaistu kombinacionālo hokeju un spēka spēles nemaz tik daudz nebija?
Tas tāpēc, ka cits citu laukumā saprotam arvien labāk. Lēnām virzāmies pareizajā virzienā. Jāpanāk, lai visas sadarbības tiktu noslīpētas līdz automātiskam režīmam. Ir prasība visu darīt pareizi, tad arī būs rezultāts.
Par treniņiem dzirdamas atsauksmes, ka tik nopietna sagatavošanās cikla vēl nav bijis?
Es tā neteiktu. Arī iepriekšējās vasaras smagi strādājām. Atšķirība ir tāda, ka treniņi ir kļuvuši intensīvāki, vairāk pielāgoti tam, kā būs jādarbojas laukumā KHL čempionāta spēlēs. Ātrumi ir palielinājušies. Iesākumā bija grūtāk, bet nu jau esam pie šāda režīma pieraduši.
Nav jau par ātru sasniegta optimālā kondīcija?
Ja tā būtu, tad jau mēs Dzelzceļa kausā būtu spēlējuši finālā. Kājas tomēr vēl ir pasmagas, tā ka spēles kvalitātei vajadzētu tikai uzlaboties.