Konkrēti termiņi vēl nav noteikti - lai izstrādātu ilgtspējīgu radošā kvartāla attīstības plānu, vēl jāizveido atbildīgā darba grupa. Arī par valsts finansējumu vēl nav spriests. Lai arī joprojām nav skaidrības, kam tiks kultūras ministra portfelis, S. Ēlerte uzskata, ka, arī mainoties politiskajiem uzstādījumiem, būtu muļķīgi apturēt šo projektu: «Pusotru gadu nevienam šo īpašumu nevajadzēja. Tāpēc līgumam ar valsti jābūt uz daudziem gadiem, lai radošais kvartāls būtu ilgtspējīgs.»
Kopumā ideju konkursā iesniegti 12 darbi, četri no tiem tika prēmēti - trīs 2. vietas ieguvēji saņēma prēmiju Ls 1500 katrs, uzvarētāji - Ls 2500. Taču konkursa organizatori norāda - turpmākajā kvartāla attīstības darbā vajadzētu sadarboties pilnīgi visiem konkursa dalībniekiem. Konkursa dalībniekiem bija jāiesniedz kvartāla arhitektoniskās, radošās un ekonomiskās attīstības vīzijas - kā ceturtdien atzina žūrijas priekšsēdētājs arhitekts Jānis Dripe, visvājāk konkursantiem veicies tieši ar biznesa modeli.
«Radošais kvartāls tiek redzēts kā vieta, kur radošais cilvēks, radošais uzņēmējs saņem atbalstu - izglītību, konsultācijas, iedrošinājumu un padomu no domubiedriem -, atrod partneri, mācās no citu pieredzes, var veikt eksperimentus un izmēģinājumus, veido starptautiskus kontaktus, iegūst savam produktam patērētāju,» žūrija komentē uzvarētāju darbu Stacija un piebilst, ka projekta lielais pluss ir jau tā tapšanas gaitā izveidotās spēcīgās partnerības ar Britu padomi, Rīgas Ekonomikas augstskolu, kā arī citām institūcijām. Stacija tapusi, sadarbojoties arhitektiem, projektu vadītājai, kā arī radošās vīzijas autoriem, - uzvaru dala Oļegs Ņikitins, Liene Kuplā, Fions Dobins, Nataļja Doždeva un Aleksejs Birjukovs. O. Ņikitins Dienai pastāstīja, ka šis ir pirmais projekts, kurā strādājuši kopā, lai arī esot labi draugi. Viņš ir gatavs sadarboties arī ar pārējiem interesentiem: «Te ir ļoti daudz darba, administratīvajā blokā vien būs jāstrādā 30-40 cilvēkiem. Esam gatavi iniciatīvai no katra puses, vai tas būtu darbinieks, dalībnieks vai īpašnieks.» Arī kultūras ministre norāda, ka kvartāla attīstībai jāpiesaista citi interesenti, tiks veidota uzraudzības padome, kurā strādās Ekonomikas, Kultūras ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, va/s Valsts nekustamie īpašumi un augstskolu pārstāvji, kā arī konsultanti no citām Eiropas valstīm.
Konkursā tika prēmēts arī Sandras Muižnieces, Asnates Bočkis un Ilgvara Gravnieka projekts Izdzīvošanas laboratorija, kas kombinē ekoloģisko pieeju ar urbāno saimniecību, Kristapa Gulbja un Ilzes Miķelsones projekts Nemiernīca, kas kvartālu būvē pēc sociālo tīklu principa, kā arī projekta Maikapara fabrika izstrādātāji Mantens Devrīnts, Liene Jākobsone un Emīls Rode, piedāvājot vēsturisko mantojumu kvartāla identitātes veidošanā.
No pirmdienas līdz 1. novembrim visas 12 vizualizācijas varēs aplūkot tirdzniecības centrā Galleria Rīga, pēc tam mēnesi - Latvijas Mākslas akadēmijā.