«Laikam tā ir mana daba, ja kādam kaut ko vajag, es esmu ar mieru,» saka jaunās dokumentālās filmas Māra galvenā varone, viena no spilgtākajiem režijas profesionāļiem Latvijas teātra vēsturē Māra Ķimele, atbildot uz jautājumu, kāpēc piekritusi filmēties. Kamera seko līdzi viņas attiecībām ar vecomammu, dēlu un darbu. Kopā ar Jaunā Rīgas teātra aktieriem - Gunu Zariņu, Andri Keišu, Edgaru Samīti, Janu Čivželi un Vari Piņķi - viņa iestudē Fjodora Dostojevska romānu Noziegums un sods. «Mēs filmējām ilgi - gandrīz divus mēnešus,» par mēģinājuma procesa iemūžināšanu atklāj filmas režisore Krista Burāne, kura kinorežijā sevi pieteica ar dokumentālo filmu par Oļģertu Kroderu Piektais Hamlets (2008).
«Tu drīksti ielauzties cita cilvēka darba procesā tikai tad, ja tu pats smagi strādā,» akcentē režisore, kuras filmas radošajā komandā ir viens no labākajiem Latvijas operatoriem Valdis Celmiņš - viņa darbu var novērtēt arī nesen uz ekrāniem iznākušajā Māra Martinsona filmā Oki - okeāna vidū. Tāpat filmas Māra tapšanā piedalījusies animācijas režisore Anete Melece un komponists Jēkabs Nīmanis.
Stāstā par Māru Ķimeli savijas dažādi laiki, telpas un cilvēki - pārdomās par mākslinieci dalās scenogrāfi Andris Freibergs, Ilmārs Blumbergs, Viktors Jansons, Aija Zariņa. Savukārt kopā ar savu dēlu viņa izspēlē mazas un lielas ģimenes drāmas - Pēteri Ķimeli dokumentālajā filmā Māra tēlo aktieris Toms Auniņš. «Viņš gribēja tajā piedalīties, bet negribēja filmēties,» dēla pastarpināto klātbūtni filmā paskaidro Krista Burāne - tieši Pēteris piedāvājis risinājumu, ka viņš sarunā piedalās ar telefona handsfree sistēmas palīdzību un aktierim suflē priekšā tekstu, ko teikt mammai. «Tas ir ļoti būtiski, ka viņi piekrita šādam savu attiecību tēlojumam, kur pa vidu ir teātris, - tas ir stāsts par trijstūri, kurā ir vecāki, bērni un darbs,» uzskata filmas režisore.
«Mīļo vecmāmiņ, kādēļ tu neatsūtīji nevienu kartiņu uz manu dzimšanas dienu?» filmā Anta Eņģele izdzied Māras Ķimeles vecaimammai Annai Lācis rakstītās vēstules, kas ikdienā glabājas Rakstniecības un mūzikas muzejā. No desmitgadīgā meitēna vēstules «piedzimst» arī animēts vienradzis. «Viņš pazaudē savu ragu pirmās izrādes tapšanas laikā,» par Māras Ķimeles saskaršanos ar reālo dzīvi teic Krista Burāne un piebilst, ka jebkura mākslinieka ceļš ir vertikāls un tiecas atgriezties pie vienradža - lai arī kas tas būtu. Īpaša uzmanība dokumentālajā filmā Māra tiek pievērsta F. Dostojevska varoņa Rodiona Romanoviča Raskoļņikova sapnim, kurā viņš redz zirdziņa sišanu, - savā ziņā šī aina kalpo kā metafora mākslinieku dzīvei un attiecas ne tikai uz viņu individuālajām grūtībām. «Viņus sit sabiedrības attieksme,» par mūsdienu situāciju teic Krista Burāne - zem pātagu krusas zirgs aiziet bojā, liekot viņam vilkt pārāk lielu vezumu un darīt to aulekšiem.