Finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība) steigu skaidroja ar nepieciešamību vienoties par jauno modeli līdz jūlijam, lai to saskaņotu ar nākamā gada valsts budžeta likumu un tas stātos spēkā 2016. gadā.
Pēc 2009. gadā īstenotās pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas 1998. gadā pieņemtajā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumā bija nepieciešamas būtiskas izmaiņas. Taču Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai tā arī nebija pa spēkam sagatavot jaunu projektu. Pēc 12. Saeimas vēlēšanām Laimdotas Straujumas (Vienotība) valdība uzticēja šo darbu Finanšu ministrijai, kas projektu sagatavoja pirms noteiktā termiņa. Koalīcija atteicās no tā skatīšanas valdībā, kas nozīmētu arī ilgstošu saskaņošanu. J. Reirs sacīja, ka ministrija jau ir tikusies ar vairāk nekā 70 pašvaldībām un šo skaidrošanu turpinās.
Lai līdzsvarotu resursu pieejamību pašvaldībām un nodrošinātu to iespējas veikt savas pamatfunkcijas, izlīdzināšanas sistēmā pašvaldības bija sadalītas trīs grupās, no kurām mazākā bija 16 turīgās donoru pašvaldības, kas iemaksāja izlīdzināšanas fondā, bet lielākā daļa ar zemāk vērtētajiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju saņēma no šī fonda. Vēl 17 pašvaldības bija tā dēvētajā pelēkajā zonā, kas nebija ne saņēmēji, ne donori. Jaunajā modelī pelēkās zonas vairs nebūs, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē skaidroja Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece Jolanta Plūme un solīja, ka jaunā sistēma būs vienkāršāk uztverama. Projektā ir arī jauns termins «nosacītais iedzīvotājs», kas nozīmē, ka tiek ņemti vērā demogrāfiskie kritēriji. Nosacīto iedzīvotāju skaitu ar noteiktu koeficientu palielina bērni līdz sešu gadu vecumam, skolēni, kā arī iedzīvotāji, kuri vairs nav darbaspēju vecumā. Tas nozīmē, ka kritēriju noteikšanā tiek ņemti vērā pašvaldību faktiskie izdevumi. Nosacīto iedzīvotāju rādītāju ietekmēs arī teritorijas platība, un ieguvēji būs novadi ar mazāku iedzīvotāju blīvumu.
Līdz šim bija noteikta pašvaldību finanšu nepieciešamība, bet tagad finanšu izlīdzināšanā paredzēts ņemt vērā vidējos vērtētos ieņēmumus. Tos veido ienākumi no iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļa. Ja valdība izšķirsies nākamajā gadā nesamazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, pašvaldību ieņēmumi varētu palielināties vēl par aptuveni 40 miljoniem eiro. Finanšu izlīdzināšanas sistēmā ir arī valsts budžeta dotācija, kas plānota 36,5 miljoni eiro. J. Plūme skaidroja, ka no šīs dotācijas neko nesaņems pati bagātākā pašvaldība, kas tagad ir Garkalne, un tuvu tai - arī Mārupe. Jo bagātāka pašvaldība, jo mazāk tai pienāksies no dotācijas.
Projekta mērķis esot ieinteresēt pašvaldības attīstīt savu teritoriju, kas nozīmē, ka nodokļu ieņēmumu pieaugums dotu arī izlīdzināto ieņēmumu pieaugumu. Pārejas periodā, kas būs viens gads, nevienai pašvaldībai izlīdzinātie ieņēmumi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nesamazināšoties. Saeimas budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis (Vienotība) gan uzskata, ka likuma mērķis varētu būt tikai finanšu izlīdzināšana, «bet ne tautsaimniecības attīstības veicināšana vai iedzīvotāju skaita saglabāšana».
LPS savu viedokli konkretizēs nākamajā nedēļā domes sēdē. LPS pārstāve Sanita Šķiltere norādīja, ka pašvaldībām joprojām ir daudz jautājumu. Iepriekš neapmierināti ar jauno piedāvājumu bija Pierīgas novadi. Tikmēr, piemēram, Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS) modeli atbalsta un piekrīt, ka tas pēc iespējas drīzāk ir jāievieš. LPS valde arī vērsusi uzmanību uz to, ka paredzams pašvaldību izdevumu pieaugums izglītības funkciju veikšanai.