No aptuveni 60 uzņēmuma darbiniekiem streiko lielākā daļa strādnieku, streikā nepiedalās tikai divas pirmspensijas vecuma darbinieces un trīs jauni darbinieki, kuri nesen pieņemti uz pārbaudes laiku, norāda Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības LAKRS priekšsēdētāja vietnieks jurists Edvīns Krieviņš. Nordic Metalplast strādājošo vidējā darba alga ir 250 latu mēnesī, tādējādi mēneša algas parāds ir ap 20 tūkstošiem latu. Daļai strādnieku visa alga nav izmaksāta arī 2009. gadā. 38 no streikojošajiem ir LAKRS biedri, un viņi saņem 10 latu pabalstu dienā no arodbiedrības līdzekļiem, taču nav zināms, cik ilgi arodbiedrība spēs šādu pabalstu maksāt, jo līdzekļi nav neierobežoti. Darbinieki prasa ne vien neizmaksāto algu, bet arī darba devēja kopš februāra ieturētos arodbiedrības biedru maksājumus. «Vadītājs, kas ir uz vietas, nav pilnvarots runāt, bet īpašnieks skaipā esot solījis samaksāt visu naudu piektdien. Kamēr nauda nebūs saņemta, strādnieki ir noskaņoti streikot,» Dienai stāstīja E. Krieviņš.
Tas, ka darbinieki streiko, Latvijā nav tipisks gadījums, streiki līdz šim bijuši uz vienas rokas pirkstiem skaitāmi, norāda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdis Pēteris Krīgers. «Šis ir izņēmuma gadījums, kad darbinieki izvēlējušies šādu protesta formu, jo citas metodes nav palīdzējušas atrisināt situāciju,» viņš vērtē. Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns ar itāļu investoriem nav pazīstams un, būdams atvaļinājumā, nevarēja komentēt konfliktu Nordic Metalplast. Savukārt Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš vērtējumā ir skarbs: «Tā ir cūcība, tā nav korekta rīcība no īpašnieku un uzņēmuma vadības puses. Situācija nav tāda, lai uzņēmēji nespētu samaksāt strādniekiem algas.» Zemgales Ziņas par streiku ziņoja jau 4. jūnijā, kad darbinieki tikai pēc streika pieteikuma saņēma algu par martu un pēc tam arī par aprīli. Jūlija sākumā uzņēmums vēl nebija norēķinājies ar darbiniekiem par maiju.
Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS) gan saka, ka itāļu uzņēmuma nedienās, visticamāk, vainojams otrais ekonomiskās krīzes vilnis, kas veļas pār Eiropu, naudas plūsmas ir apstājušās un uzņēmēji netiekot pie kredītiem. «Tur nav blēdības,» viņš uzskata. Ja uzņēmuma strādnieki paliks bez iztikas līdzekļiem, viņi var vērsties pašvaldībā pēc sociālās palīdzības, bet pašvaldībai neesot instrumentu, ar kuriem vērsties pret Nordic Metalplast īpašniekiem, norādīja A. Rāviņš.
Ceļu un ceļu būvdarbu laukumu apzīmējumu ražotājs, kas gan pieder itāļiem, gan gatavo produkciju realizē Itālijā, jau divas reizes sodīts par algu nemaksāšanu - administratīvā lietvedība sākta aptuveni pirms diviem gadiem, un Valsts darba inspekcija (VDI) piemērojusi divus sodus - Ls 1500 sodu pērn, kas nav samaksāts, un Ls 1750 šogad, kas arī nav samaksāti, bet vēl nav beidzies samaksas termiņš, aģentūrai LETA stāstījis Zemgales reģionālās VDI vadītājs Valdis Dūms.