Artūrs Strēlnieks
Vai treneris nerāja par pēdējā ceturtdaļā izsēto pārsvaru?
Nē, par to viņš ļoti nepārmeta. Protams, bija kādas kļūdas, taču pirmajās trīs ceturtdaļās bijām iekrājuši ļoti lielu pārsvaru, tāpēc vairāk varēja uzspēlēt tie, kuri pie vārda tiek mazāk. Uzvara paliek uzvara, kas apkārt valdošajos apstākļos bija diezgan pieklājīga. Galu galā viņi trīs ceturtdaļas nevarēja neko trāpīt, un kaut kad jau arī bumbai bija jākrīt grozā.
Viņi nevarēja trāpīt, vai arī jūs to neļāvāt darīt?
Abi faktori bija svarīgi. Protams, centāmies viņiem neļaut izdarīt brīvus metienus, bet arī viņi paši bieži netrāpīja no labām pozīcijām.
Līdzīgi kā pirms gada, tu pats atveries tieši novembrī...
Domāju, tā vairāk ir sagadīšanās. Pēdējās spēles esmu pamatsastāvā, jo sākām uzvarēt, un tad jau parasti neko nemaina.
Vai jūtams, ka komandas sniegums uzlabojas?
Sāk parādīties savstarpējā sapratne. Pēc gūtajiem panākumiem arī nostiprinās ticība tam, ka varam uzvarēt. Jāatzīst, ka bija pamatīga bedre, taču kopā strādājam, lai tiktu no tās ārā.
Vai esat tikuši skaidrībā par šīs bedres iemesliem?
Komanda ir no jauna kopā savākta, tās sapratnes sezonas sākumā vēl nav, turklāt sanāca daudz smago spēļu. Tie pretinieki, kuriem pēc kārtas zaudējām, tomēr bija ļoti spēcīgi. Iekrita tāds posms, un arī rokas nolaidās. Pēc tam svarīgi bija pašiem saņemties. Vēl gan joprojām ir ļoti daudz jāstrādā.
Cik ļoti pašatdevi ietekmēja tas, ka vairākiem līderiem tika iesaldēta daļa algas?
Būtu pārspīlēti to izvirzīt kā galveno iemeslu. Mums jau pašiem bija krietni svarīgāk pārvarēt to neveiksmju joslu. Protams, ļoti palīdzēja pirmās gūtās uzvaras, pēc kurām beidzot parādījās arī pozitīvas emocijas.