Strīda būtība - līdz šim valsts iestāžu vadītājus izvēlējās katra ministrija pēc sev vien zināmiem kritērijiem. Iesniegtie grozījumi Valsts civildienesta likumā paredz centralizētu iestāžu vadītāju atlasi, kuru koordinēs Valsts kanceleja (VK). VK nodrošinās kritēriju izstrādi, izvērtēs pieteikumus, kā arī ieteiks piemērotākos pretendentus vērtēšanas komisijai, kurā arī piedalīsies. Arī turpmāk par pretendenta apstiprināšanu amatā lems Ministru kabinets un amatā iecels ministrs.
NA ir lūgusi atlikt Saeimā iesniegto grozījumu skatīšanu trešajā lasījumā un iesniegusi savus priekšlikumus, savukārt sabiedrība par atklātību Delna jau paziņojusi, ka NA bremzē profesionālas valsts pārvaldes izveidi. NA līdzpriekšsēdētājs un Saeimas deputāts Gaidis Bērziņš skaidro, ka iebilst pret ministru lomas samazināšanu padotības iestāžu vadītāju izvēlē un pārāk lielu varas koncentrāciju VK rokās. «Tā kā VK ir Ministru prezidenta (MP) pakļautībā, tad es šeit redzu slēptu mēģinājumu koncentrēt varu premjera partijas rokās, kas caur VK īstenotu savas intereses.» G. Bērziņš uzsver, ka neiebilst pret to, ka VK izstrādā atlases kritērijus un piedalās vērtēšanas komisijā. «Mēs iebilstam pret to, ka VK izvērtē pretendentu iesniegtos pieteikumus un piedāvā arī savus pretendentus. Jo ir šaubas, vai VK vienmēr būs politiski neitrāla.»
VK direktore Elita Dreimane politiķa bažas novērtē kā nepamatotas. «Izteiktais apsvērums, ka aiz VK piedāvātā vienotā iestāžu vadītāju atlases modeļa a`priori stāv MP partijas iespējas monopolizēt augstāko ierēdņu izvēli, atklāj bīstamu politiskās domas tendenci - uzskatīt, ka aiz jebkuras piedāvātās reformas stāv kādam politiskam spēkam izdevīgs risinājums. Arī tad, ja iniciatīva ir nākusi no ierēdniecības, šajā gadījumā - VK. Tendence ir bīstama, jo tādējādi politiskais spēks netieši aicina arī sabiedrību pieņemt šādu izpratni par jebkuru mūsu valstī notiekošo reformu. Tas neveicina sabiedrības uzticēšanos valsts varai, bet rada pretēju efektu,» skaidro E. Dreimane.
Arī Delnas direktors Gundars Jankovs NA argumentus novērtē kā nepamatotus. «Ir tikai loģiski, ja iestāžu vadītāju atlase notiek caurspīdīgi un atklāti, pēc visiem saprotamiem kritērijiem. Jo pašreizējā sistēma, kurā katra ministrija rīkojas, kā vēlas, nav optimāla,» skaidro G. Jankovs.
Viņam piekrīt politologs un Providus pētnieks Valts Kalniņš, kurš arī nepiekrīt NA argumentiem par to, ka VK nebūs politiski neitrāla, un iespējamo varas koncentrāciju premjera partijas rokās. «Nevienā modelī valsts pārvaldē nebūs 100% garantijas par politisko neitralitāti, bet piedāvātais risinājums ir vislabākais un pieņemamākais, jo skaidrs, ka līdzšinējā sistēma sevi ir izsmēlusi.»
LU Publiskās pārvaldes katedras lektore Lilita Seimuškāne uzsver, ka centralizēta un politiski neatkarīga sistēma iestāžu vadītāju atlasē patiesi būtu nepieciešama. Tomēr viņa atgādina, ka VK ir tiešā MP pakļautībā un VK sastāvā ir arī MP birojs, kas ir politiska struktūra. «Vienmēr, ja būs šaubas par kāda izvēlētā pretendenta atbilstību, varēs apšaubīt tā izraudzīšanās leģitimitāti un to, vai tas ir noticis procedūrā, kas bijusi brīva no politiskas ietekmes,» skaidro L. Seimuškāne. Viņa uzskata, ka viens no risinājumiem būtu VK no tiešas pakļautības MP pāriet uz Ministru kabineta pārraudzību, stiprinot savu neatkarību. Valsts pārvaldes eksperts Mārtiņš Krieviņš gan norāda, ka «nevajadzētu spēlēties ar VK statusu, tā vienmēr un visās valstīs ir bijusi premjera labā roka un tās darbības nodrošinātāja. Vislabākais risinājums būtu augsta līmeņa vadītāju atlases pirmo kārtu un arī to meklēšanu uzticēt privātai personālatlases kompānijai, kas darbojas starptautiski un tiek izvēlēta atklātā konkursā. Tad bažas par politisko ietekmējamību tiktu noņemtas, jo neviena nopietna starptautiska kompānija negribētu riskēt ar savu reputāciju».