Kolēģis man ieteica par to nerakstīt, jo nevienu vairs neinteresējot kāda 254. sērija seriālā par Strīķi. Tomēr Streļčenoka lēmums vakar vēlreiz viņu atlaist neizbēgami uzjundīja diskusiju par KNAB nozīmi sasāpējušās politiskās korupcijas apkarošanā un šīs iestādes iespējamo vājināšanos pēc Jutas Strīķes aiziešanas no amata, kas, visticamāk, notiks.
Es tiešām nezinu, vai cienījamais lasītājs to ir pamanījis, bet jau labu laiku valstī pie varas nav oligarhu, bet tiesiskuma un atklātuma koalīcija. Protams, lasot pēdējo dienu viedokļus par «vecās konjunktūras politisko revanšu», varētu šķist, ka Jaunais laiks un Vienotība pie varas ir nākuši pavisam nesen. Tomēr atgādināšu, ka tie ir vairāk nekā desmit gadu, kopš svarīgākās lietas valstī nosaka tie, kuri visu laiku ir runājuši par caurspīdīgumu, tiesiskumu un atklātumu, solot cīnīties pret korupciju, kur un kā vien iespējams.
Vienlaikus ir notikušas dīvainas lietas. «No valsts budžeta dažādiem konsultantiem maksātnespējīgā Liepājas metalurga lietā pērn izmaksāts gandrīz pusmiljons eiro,» raksta laikraksts Dienas Bizness. Valdības politiku šajā jomā trāpīgi raksturo žurnāliste Līva Melbārzde, sakot, ka valdība «nevis uzrauga valsts intereses, bet sagaida kritisku mirkli, noalgo konsultantus un caur šiem konsultantiem šķiež valsts budžeta līdzekļus». Runa tātad ir par tiesiskuma un atklātuma, nevis oligarhu valdību.
Šie konkursu mīlētāji un caurspīdīguma slavinātāji jau 2011. gada vasarā bez jebkāda konkursa airBaltic problēmu risināšanai piesaistīja šo Prudentia, kas par aptuveni 14 tūkstošiem eiro nedēļā turpina meklēt investoru. Tāpat bez jebkāda konkursa Prudentia parādījās Metalurga lietā. Ir tik tiešām grūti paskaidrot, kā valstī, kurā saskaņā ar likumu jebkurai valsts un pašvaldības iestādei ir jārīko iepirkuma konkurss par nesalīdzināmi mazākām summām, ir iespējams, ka viena privāta firma bez jebkāda konkursa saņem valsts pasūtījumus par milzīgām summām kontraktos, kas tieši skar valdību un ir saistīti ar politisko lēmumu pieņemšanu, turklāt kuras ilggadējs partneris ir ievērojamais Vienotības politiķis, Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs, pat kā premjera kandidāts minētais Jānis Reirs.
Iespējams, ka Prudentia iesaiste nav nekāda vienkārša izšķērdēšana kāda muļķības dēļ, bet ciniska shēma, kā caur konsultanta iesaisti izņemt līdzekļus politikas un politiķu privātai finansēšanai. Varbūt Prudentia ir Vienotības melnā kase?
KNAB vienmēr ir licis akcentu uz bijušo politiķu desmitgadīgiem darījumiem, bet par pastāvošās valdības iespējamajām afērām un shēmām tas ir interesējies maz vai nemaz.
No šāda viedokļa Jutas Strīķes atlaišana nav nekāds tiesiskuma zaudējums. KNAB patika vajāt bijušos, nevis esošos, kas ļāva notikt korupcijai šodien un tagad.