Pērn atsevišķas augstskolas Nacionālajā izglītības iespēju datubāzē (NIID) informāciju par studiju maksas apjomu aktualizējušas pat trīs reizes. Vai arī šogad notiks mazāksolīšanas sacensības? Neviena Dienas uzrunātā augstskola nepauž gatavību paaugstināt studiju maksu, taču tikai retā pagaidām ir gatava to samazināt, dažas vēl noskaidro situāciju, vēro, ko dara citas, un pēta, cik drīkstētu atļauties prasīt, tāpēc galīgo lēmumu, vai saglabāt studiju maksu šī gada līmenī, vēl nav pieņēmušas.
NIID vecākā speciāliste Indra Garā stāsta, ka ne vienmēr augstskolu skaļajām kampaņām par studiju maksas necelšanu vai pat samazināšanu var ticēt. Proti, papētot dziļāk, redzams, ka populārākajām programmām reizēm studiju maksa nesamazinās, turklāt pērn kāda augstskola pat ar pompu paziņojusi, ka samazina studiju maksu, lai gan pirms neilga laika bija to pacēlusi, tādējādi studiju maksa palika iepriekšējā līmenī, nevis tika samazināta, kā ar to lepojās augstskola. Dienai zināms, ka šādu shēmu izstrādāja Latvijas Universitāte.
Krīzes veiktais augstākās izglītības finansējuma grieziens valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu ietekmējis samērā nebūtiski. Prioritārajās nozarēs tas nebūs jūtams, turklāt atsevišķās jomās, piemēram, Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātē, budžeta vietu skaits pieaugs. Jau tā diezgan nelielais valsts finansēto studiju vietu skaita samazinājums galvenokārt tiks īstenots uz sociālo zinātņu rēķina.
Piemēram, Rīgas Tehniskajā universitātē lielāko budžeta vietu cirpiena smagumu iznesīs ekonomikas un vadībzinību programmas, savukārt inženierzinātņu programmās valsts finansēto vietu skaits saruks minimāli. Arī privātajās augstskolās, kā Turība un Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, piedāvātais budžeta vietu skaits netikšot samazināts, turklāt šīs ir tikai divas no augstākās izglītības iestādēm, kas saviem studentiem izstrādājušas plašu atlaižu piedāvājumu.
Tomēr, izvēloties nesamazināt budžeta vietu skaitu augstskolu finansējuma cirpšanas procesā, nācās «apgraizīt» vienas studiju vietas izmaksas. Tas lielā mērā atsaucas uz pasniedzēju algu apjomu un slodzi, taču ietekmē arī studentus. Pirmām kārtām pasniedzējam ir mazāk laika individuāli pievērsties katram studentam, studiju kursi notiek lielākās grupās, un kursi, kuriem ir mazs klausītāju skaits, vairs netiek īstenoti. Piemēram, Liepājas Universitāte taupa līdzekļus, mainot studiju procesa organizāciju tā, ka tagad studentiem vairāk jāstrādā patstāvīgi, stāsta tās rektors Oskars Zīds. Savukārt Latvijas Lauksaimniecības universitātes Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Inta Āne norāda uz risku, ka naudas trūkums var novest pie tā, ka augstskolai var nepietikt līdzekļu arī studentu pētījumiem. Pagaidām pētījumi turpinās, bet neesot izslēgts, ka nākotnē vairs nepietiks naudas izejmateriāliem, ko studenti varētu izmantot savos pētnieciskajos darbos.