Kā uzsver visi Dienas aptaujātie uzņēmēji, dalība starptautiskās profesionālajās izstādēs ir ārkārtīgi nozīmīga, tas ir viens no būtiskākajiem veiksmīga eksporta priekšnoteikumiem. Tomēr uzņēmēji nodala valsts tēlu veidojošas izstādes, kāda ir Expo, no profesionālajām nozaru izstādēm. Profesionālajām izstādēm ir lielāka ekonomiskā atdeve, jo tieši tajās piedalās arī potenciālie pircēji un tiek slēgti līgumi. Savukārt valsts tēla mārketinga izstādes, kurās ir milzums tūristu, vērtējamas kā lieliska iespēja popularizēt Latviju, padarīt to atpazīstamu, taču no tām nevajag gaidīt ekonomiskus labumus.
Dod 63 līgumus
Dalība starptautiskās profesionālajās izstādēs ir iespējama uzņēmumiem, piedaloties individuāli un pretendējot uz Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu, kā arī līdzdarbojoties nacionālajos stendos, kurus apmaksā un organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).
LIAA Investīciju un tirdzniecības veicināšanas departamenta direktore Aija Jaunzeme stāsta, ka ar nacionālo stendu veidošanu institūcija nodarbojas jau četrus gadus un uzņēmēju interese ir ļoti liela. Par to liecina tas, ka šogad vairākās izstādēs vērienīgās intereses dēļ tiks veidoti pat divi nacionālie stendi. «Šogad būs liela pārtikas ražotāju izstāde Ķīnā, kur ņemsim stendu 100 kvadrātmetru (m2) platībā tradicionālo 50 m2 vietā, jo dalībai ir pieteikušies 12 ražotāji. Kopumā pārtikas ražotājiem nacionālie stendi būs piecās starptautiskajās izstādēs. Janvārī divi nacionālie stendi būs mēbeļu ražotājiem lielajā Frankfurtes mesē. Tur piedalīsies 21 ražotājs.»
Savelkot 2014. gada bilanci, rezultāti, pēc A. Jaunzemes teiktā, ir iepriecinoši - dalība izstādēs atnesusi 63 noslēgtus līgumus, 1000 kontaktu ar darījuma pazīmēm un 3000 vispārēju potenciāli nozīmīgu kontaktu. A. Jaunzeme atzīst, ka aktīvi dalībnieki starptautiskajās izstādēs ir pārtikas ražotāji, īpaši zivrūpnieki, tāpat mēbeļnieki, Mašīnbūves un metālapstrādes asociācija, kā arī būvnieki.
Dalība ar stendu starptautiskajās izstādēs nav lēta. Maksa gan ir atkarīga no stenda platības. «Par 50 m2 lielu stendu vidējā maksa ir no 20 līdz 35 000 eiro plus pati stenda izgatavošana, kas ir vidēji ap 19 000 eiro. Piemēram, divi nacionālie stendi pērn Ķelnē izmaksāja ap 100 000 eiro,» stāsta A. Jaunzeme.
Līdztekus nacionālajiem stendiem uzņēmēji izstādēs piedalās arī individuāli, izmantojot ES fondu līdzfinansējumu. LIAA mēnesī vidēji saņem 50-60 pieteikumu tieši dalībai starptautiskajās izstādēs.
Vārti uz pasauli
«Bez starptautiskām izstādēm mums eksports būtu ļoti apgrūtināts,» šādu atziņu pauž mēbeļu rūpniecības eksperts un Latvijas Kokrūpniecības asociācijas valdes loceklis Andris Plezers. «Pērn mēs, mēbeļnieki, piedalījāmies ap desmit starptautiskajās izstādēs, šogad septiņi mūsu uzņēmumi piedalīsies Latvijas nacionālajā stendā Ķelnes izstādē. Tā ir kontaktu dibināšanas vieta, kur tiekas potenciālie pircēji ar pārdevējiem. Uzņēmumus interesē nevis viens noslēgts darījums, bet ilglaicīgi sadarbības partneri, un tādus vislabāk atrast tieši profesionālajās izstādēs. Te gan jāsaprot, ka, pirmo reizi aizbraucot uz izstādi, nekas vēl nenotiek, izstādēs jāpiedalās regulāri, un tikai kādā trešajā gadā var cerēt, ka būsi iemantojis partneru uzticību,» stāsta A. Plezers. Viņš arī min, ka dalība izstādēs nav lēta - ja stenda platība ir ap 60 m2, kāds tas vidēji arī ir, tad izmaksas sasniedz 1200 eiro.
Latvijas Kokrūpniecības asociācijas izpilddirektors Kristaps Klauss atceras, ka pēc tam, kad kādā starptautiskajā izstādē mūsu mēbeļu ražotājs saņēmis balvu par labāko dizainu, pasūtījumi esot «biruši kā no pārpilnības raga. Starptautiskās profesionālās izstādes ir sava veida tirgus laukums un kontaktu dibināšanas vieta. To ekonomiskā atdeve, ņemot vērā lielās izmaksas, ir ļoti svarīga,» bilst K. Klauss.
Arī pārtikas ražotāja SIA Cido grupa pārstāve Inese Lielpinka stāsta, ka «viens no instrumentiem, lai attīstītu produkcijas noietu esošajos un jaunos ārvalstu tirgos, ir tieši piedalīšanās nozares izstādēs. Tas ir īpaši svarīgi kontaktu dibināšanai ārpus Baltijas valstīm. Ar LIAA starpniecību pērn piedalījāmies izstādē Ķīnā, Ningbo, bet šogad ieplānota piedalīšanās jau vairākās LIAA piedāvātās izstādēs. Ņemot vērā, ka stends šādās izstādēs reprezentē Latviju, gribētos, lai tas uz citu valstu fona vairāk izceltos. Tāpēc no LIAA sagaidām lielāku resursu ieguldīšanu, lai varētu parādīt Latvijas produktus līdzvērtīgi, kā to dara citas valstis.»
Par EXPO domas dalās
Aptaujāto uzņēmēju domas par nepieciešamību piedalīties Expo 2015 ir gana atšķirīgas. Mēbeļnieks A. Plezers atzīst, ka ir gandarīts par Latvijas lēmumu nepiedalīties Expo 2015 ar savu paviljonu - viņš uzskata to par «izšķiestu naudu», jo izstādei neesot ekonomiskās atdeves un nekādi līgumi tur tāpat slēgti netiekot. Līdzīgs viedoklis ir arī Pārtikas uzņēmumu federācijas direktorei Inārai Šurei. Viņa arī norāda uz lielajām izmaksām un zemo ekonomisko atdevi.
Pretēju viedokli pauž Latvijas Informāciju un komunikāciju tehnoloģiju asociācija (LIKTA). Tās prezidente Signe Bāliņa norāda, ka «ir vairāki sasniegumi, ar kuriem nepieciešams lepoties un kas būtiski apsteidz vidējo ES līmeni, piemēram, e-prasmes, interneta pieejamība. Tas ir īpaši būtiski šobrīd, jo Latvija vada ES prezidentūru, kurai viena no prioritātēm ir digitālā tirgus potenciāla apgūšana, turklāt Rīgā notiks arī Digitālā asambleja.»
Starptautisku izstāžu dalībnieks, arhitekts un dizainers Aldis Circenis Expo dēvē par valstu olimpiskajām arhitektūras spēlēm un uzskata, ka Latvijai obligāti jāpiedalās izstādē, jo tas ir viens no efektīvākajiem valsts tēla mārketinga instrumentiem. Pozitīvi noskaņota ir arī I. Lielpinka: «World Expo izstāde Milānā ir laba iespēja Latvijai pastāstīt par sevi pasaulei, bet vietējiem uzņēmumiem iepazīstināt ar netradicionāliem nišas produktiem. Lai gan vairāk izvēlamies tās izstādes, kas fokusējas jau uz esošiem vai potenciāliem produktu tirgiem, Expo priekšrocība būtu lielā apmeklētība.»
Jāatgādina, ka Latvijas valdība nolēma Expo Milānā piedalīties, taču bez sava paviljona, jo tā būvniecības izmaksas - septiņi miljoni eiro - esot pārlieku augstas.