«Ticiet man, nākamsezon jūs play-off neredzēsiet,» nespēdams norīt aizvainojuma kamolu par neiekļūšanu izslēgšanas stadijā, pēcspēles preses konferencē Rīgā pagājušajā pavasarī apgalvoja toreizējais Novokuzņeckas Metallurg treneris 70. gadu PSRS izlases kapteinis Boriss Mihailovs. Apkārt klejoja vispārzināmā atziņa, ka otrā sezona būs daudz grūtāka. Bija arī viedoklis, ka vairāki klubi pirmajā sezonā Rīgas Dinamo nenovērtēja. Regulārā čempionāta spēlēs gan jau tik tiešām, piemēram, Maskavas Spartak principiālāk ir apspēlēt Maskavas, nevis Rīgas Dinamo, tomēr atcerēsimies, cik saniknots bija Spartak treneris Milošs Ržiga, kad viņam arī ceturtajā savstarpējā spēlē neizdevās apspēlēt rīdziniekus. Tas bija vēl sāpīgāks pliķis, jo norādīja uz likumsakarību.
Gagarina kausā Sanktpēterburgas SKA pirmajā spēlē varbūt arī cerēja uz vieglu uzvaru, taču nākamajās spēlēs grauza ledu, lai nepaliktu kaunā. Var jau Znaroks teikt, ka viņa komanda bija svaigāka un ka uzvaras pamatā bijusi taktiskā gudrība, taču viena Dinamo ripa pagarinājumā būtu apgāzusi šos apgalvojumus. Nezinu tādu treneri, kurš likteni gribētu izaicināt papildlaikā. Labāk visu nokārtot pamatlaikā, bet MVD to nespēja.
Sezona beigusies, bet pirmdien pulksten 19 Arēnā Rīga vēl jāpateicas komandai par lielisko sezonu un sveicienu Mihailovam.