Apdraudētu darba tikumu
«Utopija nepārliecināja,» pēc šveiciešu skaidri pateiktā «nē» garantētajam pamata ienākumam rakstīja izdevums L'Hebdo. «Šveice vakar sevi neizgudroja no jauna,» piebilda tabloīds Blick.
Idejas iniciatori piedāvāja katram Šveices pilsonim un ārzemniekam, kas valstī nodzīvojis vismaz piecus gadus, ik mēnesi izmaksāt 2500 Šveices franku (2256 eiro) un papildu 625 franku (564 eiro) par katru bērnu, neraugoties uz to, vai šis cilvēks strādā vai ir bez darba. Viņuprāt, tas palīdzētu cīnīties ar nabadzību un nevienlīdzību laikā, kad aizvien grūtāk ir atrast labu darbu ar stabilu atalgojumu, jo cilvēkus biežāk aizstāj ar robotiem.
Ierosinājumam bija neliels politiskais atbalsts, jo no Šveices parlamentā pārstāvētajiem spēkiem to atbalstīja tikai centriski kreisā Zaļā partija. Tajā pašā laikā iniciatīvai izdevās savākt krietni vairāk par nepieciešamajiem 100 tūkstošiem parakstu, lai varētu ierosināt referendumu. Svētdien notikušajā balsojumā pret ideju nobalsoja 76,9% referenduma dalībnieku, vēsta Swissinfo.ch.
Idejas pretinieki norādījuši, ka garantētā pamata ienākuma ieviešana Šveices federālajam budžetam ik gadu izmaksātu 25 miljardus franku (22,5 miljardi eiro), kas nozīmētu ievērojamu nodokļu palielinājumu un valdības izdevumu samazinājumu. Oponenti arī uzskata, ka šāds solis būtu neētisks valstī, kuras sabiedrībā lielā godā ir darba tikums. «Piekrist, ka cilvēks var saņemt naudu un nestrādāt, būtu ļoti radikāls solis strādīgajai Šveicei,» Lozannas Universitātes politologs Andrēass Ladners sacīja Šveices sabiedriskajam medijam RTS.
2014. gadā vairāk nekā 76% šveiciešu referendumā noraidīja iniciatīvu ieviest Šveicē minimālo ikmēneša atalgojumu 4000 franku (3600 eiro) apmērā, bet 2012. gadā 66,5% pateica «nē» idejai ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pagarināt no četrām līdz sešām nedēļām.
Izmanto populisti
Svētdien notikušajā referendumā šveicieši balsoja par vēl četriem ierosinājumiem. Gandrīz 67% dalībnieku atbalstīja iniciatīvu samazināt patvēruma pieprasījumu izskatīšanas procedūru no pašreizējām 400 dienām līdz 140 dienām. Vēlētāji arī atbalstīja ierosinājumu atļaut veikt ģenētiskās pārbaudes embrijam pirms ārpusķermeņa apaugļošanas gadījumā, ja vienam no vecākiem ir nopietna iedzimta slimība.
Referenduma dalībnieki noraidīja ideju, ka lielo valsts uzņēmumu vadītāji nedrīkst pelnīt vairāk par valdības ministriem, un priekšlikumu palielināt federālā budžeta izdevumus autoceļu uzturēšanai.
Šveicē vairākas reizes gadā notiek referendumi, jo šī nelielā valsts ir unikāla ar to, ka tās iedzīvotājiem ir iespēja ierosināt balsojumus gan par parlamentā apstiprinātiem likumiem (tam nepieciešams savākt vismaz 50 tūkstošus parakstu), gan pašiem iniciēt referendumus par izmaiņām konstitūcijā (kā minimums nepieciešams savākt 100 tūkstošus parakstu).
Pēdējos gados šo iespēju arvien biežāk sāk izmantot labējā un kreisā spārna populisti. Piemēram, 2014. gadā notika galēji labējās Tautas partijas ierosināts referendums par imigrācijas ierobežošanu, bet šogad februārī tika balsots par ideju izraidīt ārzemniekus, kuri ir pastrādājuši pat vissīkākos likumpārkāpumus.