Viens no lielākajiem darba devējiem pilsētā tomēr ir pašvaldība - tās administrācijā un iestādēs kopā nodarbināti ap 500 cilvēku. Ap diviem simtiem darbinieku ir Jēkabpils cietumā, vismaz divtik nodarbina reģionālā slimnīca. No uzņēmēju puses izskan atziņa, ka privātā biznesa attīstību bremzē pašvaldības uzņēmumu aktīvā darbība un vairākas nozares neattīstās, jo nespēj ar pašvaldības uzņēmumiem konkurēt cenu ziņā, piemēram, namu apsaimniekošanas jomā.
Pārsvarā būvē vietējie
Jēkabpils dome no daudzu citu pilsētu pašvaldībām atšķiras ar lielo uzņēmēju īpatsvaru. Kad Diena ieradās Jēkabpilī un apmeklēja domes Finanšu komitejas sēdi, tikāmies ar trim uzņēmumu vadītājiem, kuri vienlaikus ir arī domes deputāti - SIA Ošukalns valdes priekšsēdētājs Aigars Nitišs, SIA Jēkabpils PMK valdes loceklis Māris Dimants un SIA LC Būve valdes priekšsēdētājs Dainis Dzērvītis. Lūgti raksturot uzņēmējdarbības vidi pilsētā, viņi kādu brīdi klusē. «Uzņēmējam jau daudz nevajag, galvenais, lai netraucē strādāt. Pašvaldībai ir maz instrumentu, kā uzņēmējus atbalstīt,» saka A. Nitišs. Pilsēta piešķir nekustamā īpašuma nodokli uzņēmumiem, kas nodarbina vismaz sešus cilvēkus vai vasarā dod darbu skolēniem. Pašvaldība arī apzinājusi brīvās teritorijas, kur var notikt uzņēmējdarbība. Ir gan kāda problēma, kuras dēļ Jēkabpils darba devēji īpaši aktīvu uzņēmēju ienākšanu pilsētā nevēlas - te valda kvalificētu darbaroku trūkums. «Mēs sēžam bez labiem darbiniekiem,» saka A. Nitišs. Jābūt attīstītai infrastruktūrai, mācību iespējām bērniem, kultūras pasākumiem, saka D. Dzērvītis. Cilvēki negribot apmesties daudzdzīvokļu mājās, drīzāk domājot par privātmāju būvniecību. Uz jautājumu, vai par algu, ko maksā LC Būve, tā speciālists var uzbūvēt māju, uzņēmējs atbild īsi - nē.
SIA Ošukalns ir dibināts 90. gadu sākumā, no pavisam nelielas mežistrādes firmas izaugot par daudznozaru kompāniju, kas nodarbojas ar kokapstrādi, ceļu būvi, dabīgo izrakteņu ieguvi, nekustamajiem īpašumiem, kravas auto rezerves daļu tirdzniecību un siltumenerģijas ražošanu. Pirms gandrīz 20 gadiem izveidoti SIA Jēkabpils PMK un LC Būve, kuru saknes meklējamas vēl senākā pagātnē - LC Būve priekštecis ir Jēkabpils SCO. Starp lielajiem uzņēmumiem jāmin arī Latvijas un Lietuvas tiltu būves kopuzņēmums Viadukts, kas dibināts 1948. gadā. Būvniecības uzņēmēju vidū Jēkabpilī valda skarba konkurence, un tie ir uzņēmumi, kas strādā visā Latvijā (piemēram, SIA Viadukts tikko nodeva ekspluatācijā tiltu Valmierā). Tādējādi šķiet loģiski, ka lielie Jēkabpils būvniecības un ceļu būves projekti galvenokārt tiek vietējiem, un paši uzņēmēji kategoriski apstrīd iespēju kaut ko sarunāt, jo lielākajai daļai projektu ir ES finansējums, tātad arī stingra kontrole pār iepirkuma procedūru. Lētāku cenu iespējams piedāvāt, jo uz vietas ir gan, piemēram, grants karjeri, gan strādniekiem nav jāmaksā komandējuma nauda. Tāpēc bieži vien uzņēmēji no malas Jēkabpils konkursos nemaz nekandidējot. 3-4 miljonu ielu rekonstrukcijas projektus vietējie vieni paši «pacelt» nespēj, bet strādā kā apakšuzņēmēji, stāsta M. Dimants. Viņš arī min vairākas šobrīd topošas būves, piemēram, veikalu Maxima un Stokker centru, kur vietējie būvnieki nav iesaistīti. «No mūsu 20 objektiem, kas šobrīd tiek īstenoti, trīs ir saistīti ar Jēkabpili,» saka M. Dimants. Jēkabpils PMK pirms pāris gadiem īstenojis pilsētai būtisku aizsargdambja rekonstrukcijas projektu 2,5 miljonu latu vērtībā, bet nesen uzvarējis konkursā par Aglonas bazilikas rekonstrukciju.
Vaicāta, kādas nozares vēl Jēkabpilī pārstāvētas bez būvniecības un kokapstrādes, Jēkabpils Uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētāja Ilona Studāne min vairākus šūšanas uzņēmumus, no kuriem pazīstamākais ir GEFA Latvija. Pateicoties tam, ka pilsētā ir Jēkabpils Agrobiznesa koledža, Jēkabpilī ir vairākas spēcīgas grāmatvedības pakalpojumu firmas, kurās strādā koledžas absolventi un sniedz pakalpojumus visā Latvijā. Pēdējā laikā gan koledžas prestižs esot mazliet pabālējis.
Nelikumīgi, tomēr prasa
Uzņēmēji deputāti stingri noraida to, ka būtu spiesti kādam maksāt kukuli jeb tā dēvēto otkatu 10 vai 20% no līguma summas. Tas nemaz tehniski neesot iespējams - tās pašas ES fondu naudas uzraudzības dēļ. Jēkabpils mērs Leonīds Salcevičs kategoriski noraida, ka kādam tiktu prasīta nauda - viņš guļot mierīgi un neesot kļuvis par miljonāru. Ir dzirdēts par pagātnes notikumiem, kad bijušas gan Rīgas reketieru «viesizrādes», gan grupējumu cīņas ar šaušanu. Tagad gan nekas tāds nenotiekot. «Pastāv mīti, ka notiek procesi, kas nav vēlami pilsētas attīstībai, bet, kas nav pieķerts, tas nav zaglis,» noslēpumaini izsakās I. Studāne.
Gan uzņēmēji, gan L. Salcevičs atzīst, ka pilsētā ir prakse prasīt no investoriem finansēt kādus infrastruktūras objektus. Tas nav likumīgi, tomēr pašvaldība ar uzņēmējiem vienojoties un tas notiekot labprātīgi, saka L. Salcevičs un min piemērus - veikalam Mego savulaik lūgts pievilkt komunikācijas vietai, kur bija iecerēta un arī tika uzbūvēta autoosta. Maxima palīdzēšot izbūvēt rotācijas apli, nojaucot vecu, katoļu draudzei piederošu māju un vietā uzbūvējot citu, mazliet tālāk no apļa. Būvējot Supernetto, investoriem prasīts plašākā teritorijā izbūvēt lietus kanalizāciju. Arī uzņēmēji deputāti saka - tas neesot nekas nosodāms un rokas nevienam pašvaldība laukā nelaužot. Bet veikalu pilsētas centrā esot par daudz, uzskata A. Nitišs.
Vaicāta par pašvaldības un uzņēmēju sadarbību, I. Studāne konstatē: «Neteiktu, ka dome neieklausās, cenšas draudzēties. Bet, ja vajadzētu kādu lielu akciju organizēt pret domi, nebūtu viegli. Pašvaldībā ir daudz darbinieku, un gandrīz katrā ģimenē tādā vai citādā veidā ienāk nauda no pašvaldības silītes.»